Valgas antikvariāts

Tie bija lūžņi, ko varēja nopirkt antikvariātā

Vecas lelles, saplīsušas krelles un netīras mēbeles

Saplēsti zābaki, ieplaisājuši spoguļi un grāmatas,

kurām trūka lapaspušu

Tas bija pārpratums –

Visas tās vecās lietas un mantas

Miniatūri Getliņi

Iedomājos – tas viss nāk no mirušu cilvēku mājām

un dzīvokļiem

Tomēr nāves klātbūtni atgaiņāja četri suņi, kas

dzīvoja sērīgajā priekštelpā

Viņi rēja un rēja, gaudoja līdzi aizmirstajām mantām

Smilkstēja, ka tās neviens nenopirks

Jo mazāk tās pirks, jo mazāk būs kaulu

Jo mazāk būs kaulu, jo vairāk būs jāsmilkst

Pēc ilgām pārdomām es nopirku mazu stikla vāzīti

Pavasarī tajā lieku pirmos sniegpulkstenīšus

Haiku

Abrakadabra

Ziema reiz beigsies

Atnāks Ziedonis

* * *

Kapteinis Reinis – es viņu satiku dzīvē

No sākuma nespēju viņu uztvert nopietni

Ausīs skanēja „Dzeguzītes” dziesma

Tomēr airēja viņš lieliski

Ar visādiem airiem, dažāda izmēra laivām un buriniekiem

Vispār viņš likās stiprs un ļoti vīrišķīgs

Profilā uz Meinarda saliņas fona

Saulē spīdēja viņa spēcīgie muskuļi un brūnā āda

Izveicīgs viņš bija un veikls kā tāds pitons

Tomēr tā dziesma...

Nelaida vaļā –

Kapteinis Reinis, sapņu kapteinis Reinis...

* * *

Visapkārt gaiša smilts

Guļ atpūtnieks – balts kā milts

Vējš viļņus dzenā

Ir tāpat kā senāk

Jūra un horizonts

Gandrīz iztukšots konts

Nedaudz iemalkots bārā

Tepat pie galdiņa ārā

Solis tāds raits

Līdzi dūrītē spraits

Šodien mājās nav jābūt

Visur var pagūt