Jaunā Gaita nr. 287. Ziema 2016

 

 

 

Pauls Birznieks

 

Atommīla

 

Jā,

tā ir mīla, ne

manta; mīla, ne karš;

mīla, ne vara pār otru, kas

motivē atomu izstiept savu elektronroku

kvēlai skavai ar otra atoma

pretimsniedzošo strāvas

sauju.

Tā ir mīla, ne

laime; mīla, ne zemes

spēks; mīla, ne debess pavēle,

kas salaulā tos abus gandrīz kā sakramentā,

ar vienlīdzīgām tiesībām un

saglabātu kodol-

identitāti.

Tā ir mīla, ne

sentiments; mīla, ne kāds

rituāls; mīla, nevis morāls pārākums,

kas dod jaunajai ģimenei spēku ne tikai

pārvarēt visas varbūtības, bet

vēl radīt pavisam jaunu

būtību.

Tā ir mīla, ne

kaut kas nemorāls; mīla,

ne grēks; mīla, ne kas necilvēcīgs,

kas ļauj diviem ūdeņražiem apprecēt vienu

skābekli, H20, un tad vēl darīt

gandrīz brīnumus kā labiem

vecākiem.

Tā ir mīla, ne

entropija; mīla, ne iznīcība;

mīla, ne atomu skaldīšana, kas liek

to molekulai eksplodēt par gandrīz debešķīgo

ūdens žēlastību, to pēcteci, kas steidzas

atdzīvināt slinkos zemes

oglekļus.

Tā ir mīlestība,

ne tirgus attīstība; mīlestība,

ne izglītība; mīlestība un nekāda centrālā

plānošana, kas ļauj to bērniem sadraudzēties arvien

lielākās draudzēs, un tad vēl svinēt gandrīz

mūžīgo dzīvošanu stādiem,

dzīvniekiem un cilvēkam

pašam.

 

 

Jaunā Gaita