Jaunā Gaita nr. 274. rudens 2013

 

 

 

PAR VV-F DARBU SCIENTIAE ET PATRIAE

Ausma Cimdiņa, sastād. Scientiae et patriae. Veltījums akadēmiķei profesorei Vairai Vīķei-Freibergai 75. dzimšanas dienā. / A Festschrift in honour of Vaira Vīķe Freiberga on her 75th birthday. Rīgā: LU Akadēmiskais apgāds, 2012. 448 lpp.

 

Ar starptautiski vispāratzīto vācisko lietojumu Festschrift apzīmē kolēģu goda parādīšanu parasti ar savu visnotaļ akadēmiski ievirzītu tekstu kopojumu kādai izcilai personībai aktīvo darba gaitu beigu posmā. Mūsu eksprezidente Dr. Vaira Vīķe-Freiberga (turpmāk VV-F, par paraugu ņemot tādus pazīstamus akronīmus kā JFK vai FDR) ar savu līdzšinējo pētniecisko devumu Zinātnei un tēvijai jeb Scientiae et patriae, kā likts krājuma virsrakstā, to ir pelnījusi ar uzviju, bet valodas par akadēmiķes/profesores darba beigu cēlienu ir pāragras – var droši pieņemt, ka darāmais turpināsies vismaz divas vai pat trīs piecgades.

Droši vien tikai retais apšaubīs Festschrift redaktores Ausmas Cimdiņas ievadrindkopās teikto, ka arī pēc prezidentes pilnvaru nolikšanas VV-F joprojām ir Latvijas cilvēkkapitāla spilgtākā izpausme, viena no visizcilākajām mūsu laikmeta zīmēm Latvijā un pasaulē, lielā mērā pateicoties viņas spējai domāt vienlaikus latviski, valstiski, starptautiski un globāli (9). Jau pirms aplūkojamais sējums ierauga dienas gaismu, par intelektuālās politiķes dzīvi un darbu ir publicētas četras grāmatas – LU prof. Cimdiņas Brīvības vārdā (2001, tulk. arī krievu, angļu, spāņu val.), dzejnieka/redaktora Māra Čaklā Izaicinājums (2003), Vītolas-Diksones (Nadine Vitols-Dixon) Le Parcours d’une Vie: Vaira Vīķe-Freiberga, Présidente de Lettonie (2005, no franču tulk. somu, angļu, itāļu val.) un Rudītes Kalpiņas redakcijā Prezidente (2007, latviešu un angļu val.), kam pievienojas trīs dokumentālfilmas un bagātīgas ziņas tīmeklī. Kopš neatkarības atgūšanas starptautiskās atzinības līmenī neviens no Latvijas valsts vadītājiem nespēj ne tuvu stāties līdzās VV-F – saņemti turpat 30 augsti apbalvojumi (no Konrāda Adenauera balvas līdz ANO Ceres balvai), 34 dažādu valstu ordeņi un 21 Goda doktora grāds (š.g. 26.III Strasbūras U. grāds piešķirts neilgi pēc Festschrift iznākšanas).

Sakarā ar VV-F valsts prezidentūru (1999-2007) „cilvēks no ielas” visvairāk sasaista viņas vārdu ar politisko Olimpu postsovjetu Latvijas vēsturē, ar astoņiem gadiem, kad cilvēku attieksme pret savu valsti kopumā šķita cerīgāka nekā pirms un arī pēc tam. Bet tikai speciālisti un kultūras cilvēki, īpaši tie, kuri seko norisēm latviešu humanitārajās un sociālajās zinātnēs, būs vairāk vai mazāk iepazinušies ar VV-F apbrīnas cienīgo intelektuālo pienesumu – 13 grāmatas, 25 nodaļas kolēģu rediģētos sējumos, vairāk nekā 200 rak­stu, eseju, recenziju un pētījumu atskaišu periodikā. Grēks būtu nepieminēt arī kompaktdisku Vairas dziesmas – Brīvdabas muzeja Kurzemes sētā pašas ieskandinātās (kopā ar dažiem palīgiem) un komentētās tautasdziesmas no personīgās, uz mūžu sirdī iesēdušās dziesmu vāceles. Bibliogrāfiskajās norādēs, kas piepilda 17 lpp. Festschrift beigās, minēti arī 18 teksti, publicēti Jaunajā Gaitā, ko veselus 14 gadus (1979-1993, nr. 123-191) Vaira palīdz veidot, būdama aktīva redakcijas locekle (skat. Letonica 2007,15:169-210; vai: <http://zagarins.net/jg/081507_letonica.htm>).

Apjomīgajā sējumā iekļautie latviešu, arī kanādiešu, amerikāņu, britu, vācu, itāļu, franču, lietuviešu, krievu, somu un zviedru lielākoties pētnieciski teksti trīs nodaļās (1. „Personība, zinātne, valsts”, 2. „Latviskā identitāte un kultūras komunikācija”, 3. „VV-F atmiņu gaismā”) aptver gan tālus laikus un vietas, gan arī mūsdienas. Baltijas zinātņu vēstures sistemātiskais pētītājs, LZA eksprezidents Jānis Stradiņš ieripina foliantu ar kolāžveidīgu jubilāres curriculum vitae, cita vidū pievēršoties arī viņas visai kritiskajam spriedumam par Latvijas zinātnes un augstākās izglītības spējo lejupslīdi no savā laikā starptautiski vadošās pozīcijas līdz pašreizējai nožēlojamai situācijai. Savā runā III Pasaules latviešu zinātnieku kongresā (2011.X) VV-F rūgti konstatē, ka senās izcilības vietā Latvija intelektuālā potenciāla realizācijā atpaliek no citām ES valstīm pēdējā vai priekšpēdējā vietā, vai trešajā no apakšas (22).

Kas vainīgs un ko darīt? – jautā akadēmiķis Stradiņš un pats arī atbild: Vainīgi esam visi, latviešu sabiedrība kopumā ar pēdējos gados iesakņojušos patērētājsabiedrības mentalitāti, arī zinātnieki – ar nepietiekamu pašiniciatīvu un uzstājību, ar roku nolaišanu bezcerībā, bet galvenokārt vainīga ir pašmāju politiskā un ekonomiskā elite, tās vienaldzīgā, lai neteiktu vairāk, attieksme pret pētniecību, inovācijām un intelektuālajām vērtībām (25). (Lai nemestos pārāk šķērmi ap dūšu, jāpiebilst, ka ne jau visas zinātņu jomas pelnījušas tik tumšus triepienus, piemēram, par spīti visam, ar augstvērtīgām un paliekošām publikācijām sevi ir pierādījuši Latvijas Universitātes Literatūras, folk­loras un mākslas institūta jaunie zinātnieki. Un viņi nebūt nav vienīgie. Skat. <www.lfmi.lu.lv>.)

LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktores Maijas Kūles pietātes paudumā savas kolēģes VV-F humānistiskajam liberālismam un cilvēcībai – gan psiholoģiskā un filozofiskā, gan kultūras un politiskā nozīmē – pilnības eleganci diemžēl sabojā (maigi izsakoties) atsaukšanās uz žurnālistes Ievas Puķes rakstu, kur VV-F salīdzināta ar nu jau š.g. sākumā savas mūža gaitas beigušo britu premjerministri Tečeri (Margaret Thacher), kuras vārds humānistisko liberāļu aprindās, un ne tikai britu, nav viens no iecienītākajiem – Dienvidāfrikas apartaīda aizstāve pret „teroristiem“ ar Mandelu (Nelson Mandela) priekšgalā, simpatizētāja Čīles diktatoram Pinošē (Augusto Pinochet), sociālās nevienlīdzības vairotāja, arodbiedrību nīdēja, pārspīlētas privatizācijas entuziaste, un vēl, un vēl. Ne jau sagadīšanās dēļ viņas bērēšanas dienās bijusi dzirdama dziesma Ding, Dong! The Witch is Dead! Mazāk nopietnu mulsu, tā teikt, ar smaidu, izraisa vārda „filozofija” rakstība – kamēr biogrāfiskajā piezīmē profesores Kūles darbavietas nosaukumā lietots „z”, viscaur rakstā, jau sākot ar „filosofiskām vērtībām” tā nosaukumā, „z” nezināmu iemeslu dēļ ir metamorfozējies par „s”. Pirmās nodaļas pēdējā rakstā Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta padomnieks Arturs Ķesteris uzbur vēsturiski nozīmīgas hronoloģiskās ainas no Latvijas (un pārējo Baltijas valstu) sarežģītā un brīžiem pazemojošā ceļa uz Eiropas Savienību VV-F prezidentūras laikā.

Scientiae et patriae kodolu (275 lpp.) veido dažādu garumu humānistiskajām zinātnēm veltītu vairāk vai mazāk trāpīgi tvertu akadēmisku vēstījumu, visvairāk latviešu valodā (parasti, kaut arī ne vienmēr, ar kopsavilkumu angļu valodā), bet arī vācu, angļu, franču un krievu valodā (ar rezumējumu latviski). Beletristikas apsekojumos lasām gan par faustiski mefistofelisko momentu Aspazijas darbos (Silvestra Gaižiunas, Klaipėdos Universitetas), par Blaumaņa latvietību (Benedikts Kalnačs, Liepājas U.) un krievu dzejnieka Andreja Vozņesenska Latvijai veltītajām vārsmām (Fjodors Fjodorovs, Daugavpils U.), gan arī par Piebalgas gēniem 20. gs. otrās puses dzejā (Ausma Cimdiņa, LU). Folkloristu teksti savukārt ir par 19. gs. folkloras krājumu datu bāzēm (Lauri Harvilahti, Suomalaisen Kirjallisuuden Seura), par saules dainu instrumentālu muzicēšanu (Valdis Muktupāvels, LU) un īru un angļu sēru dziesmām trimdas/okupācijas balādēs (Gerald Porter, Vaasan yliopisto / Vasa universitet), bet valodnieku devums ir par latgaliskās izloksnes malēnisko apakšgrupu (Ina Druviete, LU), dažādām interferencēm jeb ārzemnieciskošanu mūsu valodniecībā (Andrejs Veisbergs, LU), baltu un slāvu locījumu attīstību (William R. Schmalstieg. U. of Pennsylvania), Depkina (Liborius Depkin, 1652-1709) latviešu-vācu vārdnīcas (1704) avotiem (Trevor G. Fennell, Flinders U.) un Kaspara Elversa vārdnīcas Liber memorialis letticus (1748) variantu (Pēteris Vanags, LU un Stockholms universitet), kam pievienojas apcere par Latviešu leģionā iesauktā Edgara Vintera padomju gūstekņu nometnē radītajiem, maz zināmajiem zīmējumiem (Ojārs Spārītis, LZA prezidents), pētījums par Dzintarzemes un dzintara tradīciju (Janīna Kursīte, LU), par atmiņu kultūru (Jānis Krēsliņš, Jr., Kungliga biblioteket, Sverige), par holokaustu (Andrievs Ezergailis, Ithaca College) un krievu minoritātes radikalizēšanos (2011-2012) Latvijā (Deniss Hanovs, Stradiņa U., un Valdis Tēraudkalns, LU). Vairākumam rūpīgi atlasīto ilustrāciju ir dokumentāla vērtība, ne tikai dekoratīva.

Franču filozofa Ditokvila (de Tocqueville) ieskatā dzīve nav ne ciešanas, nedz arī prieks, bet gan nodarbošanās, ziedojot sevi kādam vērtīgam mērķim. Festschrift nosaukums Scientiae et patriae precīzi izsaka ar titānisku garīgo spēku apveltītās Vairas Vīķes-Freibergas dzīves mērķi – jau īstenoto un priekšdienās īstenojamo.

 

Rolfs Ekmanis

Jaunā Gaita