Jaunā Gaita nr. 271. ziema 2012

 

 

 

C I L D I N Ā J U M I

Ingas Gailes luga Āda, Jāņa Baloža Visi mani prezidenti un Laura Gundara Advents Silmačos iekļautas starp 119 Eiropas labākajām mūsdienu lugām – tā liecina Eiropas teātru konvencijas (European Theater Convention) mājaslapa. 

A cappella vokālajam ansamblim Latvian Voices (Laura Jēkabsone, Andra Blumberga, Karīna Kaminska, Nora Vītiņa, Zane Stafecka, Laura Leontjeva, Elīna Šmukste) augstākais iespējamais novērtējums – sieviešu kamerkoru čempions ar zelta medaļu World Choir Games (Cincinnati, USA – 4.-14.VII), kur dalību ņem vairāk kā 15 000 dziedātāju no 64 valstīm. Nākamā koru olimpiāde Eiropas kultūras galvaspilsētā Rīgā (2014). 

Egona Līva piemiņas balva (Liepājā) Olafam Gūtmanim, Andrai Manfeldei (skat. 60. lpp.), Magijai Līvai Pīrai un Atim Klimovičam

Arvim Vigulam par dzeju kopojumu 5:00 Annas Dagdas prēmija

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva Mārai Zālītei par literāro pasaku Tango un Tūtiņa ciemos, ilustrātoram Reinim Pētersonam (Kā Lupatiņi mainījās, Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es un Nekrietnais Alfrēds), poļu rakstniekam Ložiņskim (Mikołai Ĺoziński) par Būtnes bēg (Bajki dla Idy) un tās tulkotājai Ingmārai Balodei, Mārai Cielēnai par pasaku Lidojums un tās ilustrētājai Gundegai Muzikantei, bet lasītāju simpātiju balva – Inesei Zanderei par Kā Lupatiņi mainījās (KD.lv 2012.14.VII). 

Žurnāla Latvju Teksti balva Ingai Gailei par spilgtāko oriģināldzejas grāmatu Migla, bet Maimai Grīnbergai par Penti Sārikoski Tiarnia atdzeju. 

Igaunijā Baltijas Mūsdienu Teātra festivālā OmaDraama (3.-9.IX) 3 godalgas Latvijas Nacionālajam teātrim (LNT) – par vizuālo noformējumu un arī režiju izrādē Gals un par Dzejtaureņa muzikālo noformējumu. 

Beidžingā visaugstākā godalga Rīgai (15.IX) tūrisma suvenīru jomā. 

Gada balva arhitektūrā Rīgas Biržas atjaunotāju vadītājai Liesmai Markovai

PBLA Gada balva (24.X) Valteram Nollendorfam par pašaizliedzīgu darbu LOM un LV vēsturiskās atmiņas skaidrošanā.

(vg) (re)

 

 

J A U N I Z D E V U M I

 

KLAUSĀMGRĀMATAS veidā iznācis Ingas Ābeles pirmais stāsts „Akas māja”.

LATVIEŠU RakstnieKI CITVALODĀS

Amerikāņu mākslas un politikas interneta žurnālā Guernica ievietots Arta Ostupa dzejolis Summer by the Ravine (Vasara pie aizas), kas vēl nemaz nav publicēts latviešu valodā. 

Ļvivā atvēršanas svētkus piedzīvojis Aleksandra Čaka krājums Sirds uz trotuāra (ukraiņu val. tulk. Jurijs Sadlovskis). 

Austrummičiganas U. prof. Aldis Purs grāmatā Baltic Facades, uzsverot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēsturi, norāda uz šo valstu atšķirībām, katrai cenšoties atrast vietu Eiropā, tomēr saglabājot savu identitāti un tradīcijas.

(vg)

 

DZEJA

Izlasot Ingas Gailes jaunāko dzejgrāmatu Migla, jūtams, kā mainījusies dzejnieces dzīves uztvere pēc meitiņas piedzimšanas. Reāli dzīve kļūst daudz grūtāka, bet iekšējais spēks un ticība ir daudz lielāka, un līdz ar to tu vari labāk dzīvot, atzīst dzejniece. 

Arvi Vigulu jaunākajā dzejkrājumā 5:00 vajā paranoja, ka starp rindām kāds ieslēpies un vēro lasītāja reakciju. 

5 gadu dzejoļus un dzejprozu JG lasītājiem pazīstamā Ingmāra Balode sakopojusi savā 2. krājumā alba, liekot tur skanēt arī albām – Provansas (Provence) trubadūru dzejai, kurā mīlētāji skumst par tuvojošos dienu. 

Jaunā rakstniece Anna Foma, arī publicējusies JG, pārsteidz ar savu 1. dzejoļu krājumu Jaunā Vāgnera klusēšana, pierādot pienācīgu briedumu un jauneklīgu drosmi. 

Leons Briedis krājumā Naktsmājas bezmiegam pūlas sev izmakšķerēt no dvēseles pašu Dzīvi visos tās aspektos: laikā un telpā, mirklī un mūžībā. 

Lija Brīdaka atzīmē savu apaļo jubileju ar dzejkrājumu Virši zied atvasaru, atklājot savu nemieru ar apkārtējo pasauli. 

Jānis Peters ar krājumu Minhauzens un kamikadze sniedz ieskatu neatkarības gados rakstīto dzejoļu izlasē. 

Pirms 11 gadiem mūžībā aizgājušās dzejnieces Velgas Kriles līdz šim nepublicētie darbi krājumā Kā mirdzošas būtnes iztirzā pārsteidzoši mūsdienīgas tēmas. 

Skaidrīte Kaldupe sava apaļas jubilejas gada krājuma Ābeles vētrā dzejoļus velta tiem, kam mīļi mūsu tēvzemes meži, ezeri, upes, avoti

Literatūrzinātniece Andra Konste, sastādot dzejas krājumu Man nav izvēles – es dzirdu tavu balsi, dod iespēju lasīt Latvijā izslavētu autoru modernu patriotisko liriku, kā Ojāra Vācieša, Imanta Ziedoņa, Māra Čaklā, Vizmas Belševicas, Ulža Bērziņa, Māra Melgalva, Gaiķu Māra, Klāva Elsberga, Ineses Zanderes, Mairas Asares, Ingas Gailes, Ingmāras Balodes, Arta Ostupa u.c. 

Pētera Zirnīša un Anitas Jansones-Zirnītes bilžu grāmatā bērniem Ķūķis staigā kājām dzejas formā vēstīts par Latviju.

(vg)

 

PROZA

Žurnālistes un rakstnieces Daces Judinas romānu sērijā Izmeklē Anna Elizabete iznācis jau trešais ironiskais detektīvromāns Dīvainais Līgovakars, kurā aizraujošā un interesantā veidā uzrakstītie notikumi skar mūsu tautas pagātni. 

Romāns Ceļojošā cirka gūstekņi pabeidz Aivara Kļavja četru romānu ciklu Viņpus vārtiem, un tajā daudzās dažādos laikmetos aizsāktās sižetiskās līnijas beidzot sasienas ciešā mezglā, aptverot Latvijas beidzamā gadu tūkstoša vēsturi. 

Krājumā Gardo vistiņu nedēļa Arno Jundze iekļāvis 7 jautrus stāstus par Rīgu bandītiskajos pag. gs. 90. gados. 

Turības Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns, asoc. prof. Andris Pētersons pārsteidzis visus ar grāmatu Ievārījums un brīnumi, atgādinot par lietām, kuru nozīmīgumu mēdzam nenovērtēt, un parādot, ka visu notikumu centrālā ass ir cilvēks. 

Egīls Venters savā sestajā prozas darbā Mainīgā intervence īpatnējā veidā savij materiālo realitāti – treknos gadus un bankas krīzi – ar virtuālo, kas dažam kļūst tikpat reāla kā ikdiena. 

Savukārt Vitālija Sandera īsromāns Malvīnes kokteilis ir piesātināts ar intriģējošiem notikumiem un stāsta par jauniešiem, kas meklē savu vietu dzīvē. 

Arvīda Deģa romāns Marijas ielas koķetes ir stāstījums par zemāko slāņu centieniem izkļūt no sabiedrības padibenēm, par prieka namu iemītnieču sadzīvi un darbu, par šarmanto 1930. gadu Rīgas dzīvi. 

Ērika Hānberga Pirmā grēka līcis lasītāju uzaicina piedalīties 1970. gadu cienījamu ļaužu kāzās un uzklausīt dažādus stāstus par jaunībā izdzīvotām kaislībām un piedzīvojumiem. 

Arī par pusaudžiem ir padomāts. Valdis Rūmnieks romānā Atnācēju noslēpums turpina aizsākto raibo piedzīvojumu virkni, bet noslēpumu un fantastikas cienītājus iepriecinās Aivara Bērtuļa Vecās baznīcas noslēpums.

(vg)

 

DAŽĀDA SATURA

Tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere atklātā un dziļi personīgā stāstījumā Sūdzība liktenim apraksta sava nelaiķa dēla Paula Vīgnera traģisko dzīves ceļu. 

Žurnālista Andra Krauzes Latvija Francija. Douce France stāsta par mazāk zināmu latviešu mākslinieku, revolucionāru, vēstniecības darbinieku un dubultaģentu likteņiem Francijā laika posmā starp diviem pasaules kariem. 

Māra Ruka rediģētajā Izcilības spēkā sakopoti viena no ievērojamākajiem latviešiem Austrālijā, Saeimas deputāta, LR pārstāvja ANO un LZA ārzemju nodaļas vadītāja Jāņa Priedkalna raksti un interviju fragmenti. 

Atvaļinātā pulkveža Jāņa Hartmaņa Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā mēģina restaurēt vienu no stratēģiski nozīmīgākajām I Pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā (1916), sniedzot detalizētu aprakstu par to. 

Pulkvežleitnants Voldemārs Ozols bijis karavīrs 5 armijās – Krievijas impērijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un republikāņu Spānijas, nāves sods viņam piespriests 3 reizes, 4 reizes viņš ir izraidīts no dažādām pasaules valstīm, arī Latvijas. Par pretrunīgo personību vēsturnieks un diplomāts Bonifācijs Daukšts publicējis pētījumu Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija

Vēstures prof. Ineša Feldmaņa pētījuma Latvija Otrajā pasaules karā (1939-1945): jauns konceptuāls skatījums mērķis ir veicināt no dažādiem aizspriedumiem brīvu un līdzsvarotu izpratni par Latvijas vēsturi. 

Par Latvijai un īpaši Latgalei svarīgo filmu Cilvēka bērns, kā arī par Latvijas vēsturē nozīmīgu laiku (1990-1992), kas skaudri atspoguļojas Jāņa Streiča tā laika dienasgrāmatās un sarakstē ar rakstnieku Jāni Klīdzēju, stāstīts kinorežisora un rakstnieka, sava laika dokumentētāja Jāņa Streiča ļoti apjomīgā grāmatā 1991. Tas garais cilvēkbērna gads

Vēstures prof. Riharda Treija Miķelis Valters atklāj strādnieka dēla, jaunstrāvnieka, jurista, dzejnieka un pirmā Latvijas iekšlietu ministra Miķeļa Valtera dzīvi, kas arī pēc II Pasaules kara, dzīvojot Šveicē, Beļģijā un Francijā, iestājās par neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu. 

Literatūrzinātnieces Veras Vāveres grāmatā Viktors Eglītis aptverts 10 gadu pētījums par latviešu dekadences iedvesmotāju 20. gs., ko dzejnieks Kārlis Vērdiņš raksturo kā detalizētu un aizraujošu monogrāfiju par vienu no latviešu literatūras antivaroņiem, kuri piesaista galvenokārt ar savām dīvainībām un nejēdzībām

Lato Lapsa šoreiz novērsies no politiķu dzīves atmaskošanas, grāmatā Dzīvības un nāves Disnejlendā aprakstot sevis pieredzēto tālās pasaules malās – Indonēzijā, Filipīnās, Kambodžā un Laosā. 

Nenogurstošā Latvijas apceļotāja Sigurda Rusmaņa Pa vecajiem Latvijas ceļiem aizved lasītāju savdabīgā ceļojumā pa galvenajiem Latvijas satiksmes ceļiem no vēstures līdz mūsdienām, apskatot nozīmīgākos pieturas punktus un vēsturiskos notikumus. 

Kurzemes saimnieka dēla, vēlāk uz Sibīriju izsūtītā, nu jau mūžībā aizgājušā Miķeļa Bērziņa slepenās burtnīcās rakstītas atmiņas par bērnību cara Krievijā, dzīves plaukumu neatkarīgā Latvijā un pārciesto Sibirijā var lasīt grāmatā Manas dzīves apraksts

Ojāra Zandera Ko Kurzemes meži un jūra šalc aprakstīti izcili Latvijas cilvēki, kuru mūžs ir saistīts ar Kurzemi. 

Anonīms bij. policists kopā ar līdzautoriem, kas visi bijuši Valsts policijas vadošie un „pusvadošie” darbinieki, Mauzeru pavēlniekos ar humoristisku dzirksti atspoguļo Latvijas policistu ikdienu.

(vg)

 

TULKOJUMI

Somijas zviedru dzejnieka Klāsa Andersona (Claes Andersson) dzejoļus izlasei Laimīgs cilvēks atdzejojuši Juris Kronbergs un Guntars Godiņš. 

Abats Notkers Volfs (Notker Wolf) Septiņos laimes balstos (Die sieben Säulen des Glücks) (tulk. Inese Mičule) stāsta par savu pieredzi saistībā ar septiņiem tikumiem: drosmi, taisnīgumu, gudrību, mēru, ticību, mīlestību un cerību. 

Anarhistu vēsturnieks Lielbritānijā Filips Rufs (Philip Ruff) pēc 30 gadu pētījuma mēģina atrisināt gs. senu mistēriju grāmatā Pa stāvu liesmu debesīs: nenotveramā latviešu anarhista Pētera Māldera laiks un dzīve (A towering flame: the life & times of ‘Peter the painter’) (tulk. Lauris Gundars), analizējot visus savāktos materiālus par notikumiem Londonā 1911. g. janvārī, savos pētījumos ceļojot arī uz Latviju, un tajos palīdzot arī viņa sievai latvietei Irēnai Hulai. 

Populārās franču rakstnieces Fransuāzas Sagānas (Françoise Sagan) romāns Brīnišķīgie mākoņi (Les Merveilleux Nuages) (tulk. Skaidrīte Jaunarāja) ir viens no izjustākajiem un skaistākajiem 20. gs. mīlestības stāstiem. 

Atkal iznākušas divas kulta rakstnieka japāņa Haruki Murakami grāmatas latviešu val. – Skarbā brīnumzeme un pasaules gals (tulk. Inese Avana) un Dejo, dejo, dejo (tulk. Ingūna Beķere). 

Norvēģu rakstnieka Jū Nesbē (Jo Nesbř) detektīvromānus mīl visā pasaulē, un nu sērijā par izmeklētāju Hariju Holu latviski tulkots vēl viens romāns – Sātana zvaigzne (Marekors) (tulk. Inga Bērziņa). 

Zviedru rakstnieces Ārnstedes (Simona Arnstedt) asprātīgo, psiholoģiski niansēto, romantisko un valdzinoši erotisko romānu Nepakļāvīgā (Överenskommelser) latviskojusi Ruta Lediņa.

(vg)

 

M Ū Z I K A / T E Ā T R I S / D E J A

Filadelfijā dzimušā, ansambļa Kolibri bij. dalībnieka, tagad LV dzīvojošā (kopš 1996) mācībspēka Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolā Dr. Imanta Mežaraupa Rīgas 800-gadei (2001) uzrakstītā Oda Rīgai naudas trūkuma dēļ pirmatskaņota tikai šogad (19.VIII) – Rīgas svētkos Rātslaukumā. Vēsturiskajai odai pamatā kantora Plīnija (Basilius Plinius) Cildenās Rīgas Livonijas Metropoles slavinājums (Leipcigā, 1595) – par brēmenieša Meinharda un viņa krustnešu varas pārņemšanu, kurzemnieku veikto Rīgas celšanu, Rīgas skaistulēm, kuras apskaustu pat Grieķijas Helēna etc. Latviskotājs (no latīņu val.) – Leons Briedis. Ir senatnīgi stilizēti posmi, interlūdijas dejošanai, latviešu tautas mūzikas elementi. Ironiski savienoju latviešu tautas melodiju ar „Deutschland, Deutschland über alles” un PSRS himnas fragmentu, lai norādītu uz to, ko Latvija ir piedzīvojusi ārzemju kundzībā, bet tomēr izdzīvojusi – tā komponists (skat. Ineses Lūsiņas interviju Dienā 15.VIII). 

Pašreiz viens no vadošajiem Otello lomas interpretiem pasaulē, Latvijas tenors Aleksandrs Antoņenko, pēc uzstāšanās Londonas Karaliskajā operā (ir.lv 18.VII) izpelnās salīdzinājumu ar leģendāro Plácido Domingo

Soprāns Kristīne Opolais Cīrihes operā pirmoreiz tiekas (23.IX) ar titullomu čehu komponista un folklorista Leoša Janāčeka (1854-1928) Jenūfā (Jenůfa), kam pamatā Preisovas (Gabriela Preissová, 1862-1946) luga Její pastorkyňa (Viņas pameita). 

Zalcburgas festivālā klintīs izcirstajā Felsenreitschule zālē ar vācu komponista Cimmermana (Bernd Alois Zimmermann) sarežģīto, kolāžveidīgo „gadsimta operu” Die Soldaten (Kareivji, 1960) – pēc 18. gs. vācbaltu autora Lenca (Jakob Reinhold Lenz) antimilitārās komēdijas motīviem – debitē (20.VIII) režijas un telpas koncepta autors Alvis Hermanisne tikai viens no svarīgākajiem Eiropas mūsdienu teātra līderiem, bet mākslinieks, kurš labi izprot un sajūt pasaules polifonijas dabu – tā mākslinieciskais direktors Alessandro Pereira. Piedalās Vīnes filharmonijas orķestris, 27 pasaulslaveni solisti, Balkānu džeza kvartets, 16 „oficieru” koris un 8 dzīvi zirgi. Pirmizrādi, kā vēsta portāls <europeonline-magazine.eu>, Hermanis veltījis krievu pankgrupas Pussy Riot dalībniecēm, saredzēdams līdzību ar operas stāstu: ievainojamās sievietes ir cietušas no [politiskā apspiešanas] aparāta

Zalcburgā uzstājas arī operzvaigzne Elīna Garanča kopā ar pianistu Viņolesu (Roger Vignoles), pēcāk ar Austrijas mūzikas ansambli Klangforum Wien Verdi Rekviēma atskaņojumā, un Marisa Jansona diriģētie Amsterdamas Konzertgebouw un Vīnes filharmonijas orķestri. 

Par savu protestu Pussy Riot saņem nevis taisnīgu tiesu, bet gan politisku izrēķināšanos – tāds ir arī vairāku Latgales mūzikas grupu (Dabasu Durovys, Bez PVN, Likteneigais pagrīzīņs iz Vainovu, Inde Indive, D-Light, New Buzz, Green Novice, Laimas Muzykanti) vēstījums (ir.lv 21.VIII). 

6. Cēsu mākslas festivāla ietvaros netālajā Ungurmuižā augusta pirmajā nedēļas nogalē bija iespēja baudīt Mocartu un Šūbertu, bet noslēgumā pils parkā (18.VIII) Rosīnī Seviļas bārddzini, un pa vidu – Latvijas Radio kora koncerts, Pētera Vaska dramatiskā balāde Zīles ziņa ar Ulža Bērziņa dzejvārdiem, savulaik revolucionārā amerikāņa Keidža (John Cage) hipnotiskais opuss Four2, apbalvotie LNT iestudējumi Mirušās dvēseles (kam pamatā Nikolaja Gogoļa slavenais prozas darbs), Tenesija Viljamsa (Tennessee Williams) Pērnvasar negaidot (Suddenly, Last Summer), J.D. Selindžera Lūgšana resnajai tantei (Franny and Zooey), filmizrādes u.c., kopā 33 kultūras notikumi. 

Dailes teātra aktieri 15 latviešu centros Kanādā un ASV (sākot ar 23.VIII) provocē skatītāju jūtas Raimonda Staprāna dokumentālajā drāmā Gūsteknis pilī (tās teksts JG268:6-23). 

Sakarā ar š.g. koncertturneju, kā atceras Nora Rieksta (delfi 16.VII), Prāta vētras pirmais koncerts [pirms 20 g.] noticis Jelgavas ģimnāzijas Aktu zālē. Kauperam kāja esot trīcējusi. Sagatavotās 4 dziesmas klasesbiedru atbalsta grupa lūgusi atkārtot reizes trīs. Sākotnējais angliskais nosaukums Brainstorm vairs netikšot lietots, tikai latviskais. Šādu padomu devis arī platīna diska statusu sasniegušā Vēl viena klusā daba producents Fīlds (David Field), jo ārvalstīs lielāku interesi varētu izraisīt tieši grupas latviskums. Arī angliskotie dalībnieku vārdi palikuši pagātnē – redziet, esam atpakaļ pie saknēm! 

LNO sezonu sāk ar Andra Dzenīša operu Dauka (7.IX) (libretists JG lasītājiem pazīstamais Kārlis Vērdiņš) un Beidžingas laikmetīgo dejotāju viesizrādi Padebešos atskan pērkons (11.IX). „Zvaigžņu parādē”: Antoņenko Hermaņa lomā Čaikovska Pīķa dāmā, Marinas Rebekas solokoncerts, Kristīne Opolais Mimī lomā Pučīnī La Bohčme, koncerti Ingai Kalnai, Inesei Galantei, Elīnai Garančai, Pučīnī La Tosca atjaunojums ar Lieni Kinču, diriģ. Andra Nelsona viesošanās ar Birminghemas Simfonisko orķestri, visas četras Vāgnera „gredzena sērijas” (Der Ring des Nibelungen) operas pavasarī u.c. 

Skats no operas Dauka. Scenāriste Katrīna Neiburga

 

LNT sezonu ievada Ingas Ābeles luga Jasmīns. Pārdaugava, kam seko Blaumaņa Purva bridējs, igauņa Tamsāres (Anton Tammsaare) Zeme un mīlestība (Elu ja armastus, 1934), ungāra Molnara (Ferenc Molnár) Lilioma (1906), Šekspīra Venēcijas tirgotājs (Merchant of Venice, 1596-1598) u.c. 

Vija Vētra, kuras dvēsele dzīvo dejā, atklājusi Mārim Brancim: Ja nevarētu braukt katru gadu uz Latviju, būtu grūti dzīvot, sevišķi tagad, kad gadu skaitlis tiecas uz 90. dzimšanas dienu, padziļinās vientulība, sevišķi Ņujorkā, un vecuma kaites piemeklē. Latvijā esmu vajadzīga. To apliecinājuši uzvedumi un sarunas vasarā Rīgā, Jelgavā, Siguldā, Talsos.

(re)

Vija Vētra pie Jāņa Čakstes pieminekļa Jelgavā.

 

T Ē L O T Ā J M Ā K S L A

Laba zīme: jaunais ASV vēstnieks Rīgā Marks Pekala kopā ar sievu Mariju izstādījuši vēstniecībā JG daudz apcerētās un reproducētās, globāli atzītās mākslinieces Vijas Celmiņas gleznas. 

Visu vasaru Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (ĢEJVMM) izstādītas gan Austrālijā dzīvojošās Lidijas Dombrovskas-Larsenas dāvinātās gleznas, gan arī Ritas Valneres muzejam dāvinātā apjomīgā gleznu un zīmējumu kolekcija. 

LNMM jeb „Lielajā muzejā” (8.-22.VI) Deviņi mākslinieki no Latvijas: Ņujorka–Vašingtona–Čikāga–Rīga, kas pirms tam Ņujorkas The National Arts Club (3.-20.IV), LR vēstniecībā Vašingtonā (26.IV–12.V) un Driehaus Museum, Čikāgā (18.-21.V), liecina par jaunākajām tendencēm Latvijas mākslā ar 9 dažādu paaudžu mākslinieku 36 darbiem – Kaspara Bramberga, Harija Branta, Andra Eglīša, Ievas Iltneres, Ernesta Kļaviņa, Daigas Krūzes, Leonarda Laganovska, Ingas Melderes, Miervalža Poļa. Lai izvairītos no nelielās Latvijas mākslas vides savstarpējo attiecību ietekmes uz izstādes sagatavošanu, mākslinieku un darbu atlasi, veicot balsošanu internetā, organizētājs Hamids Ladjevardi uztic starptautiskai profesionāļu komisijai, sastāvošai no bij. LR Kultūras ministres Helēnas Demakovas, LNMM kuratores Irēnas Bužinskas, Igaunijas Mākslas muzeja direktores Helmes (Sirje Helm), Ņujorkas izsoļu nama European Evaluators pētnieces Dr. Rozenfeldes (Alla Rosenfeld), mēnešraksta Art in America redaktores/autores Hārtnijas (Eleanor Heartney). 

LNMM Arsenālā Kustība. Visvaldis Ziediņš (1942-2007) – Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas audzēknis (Dekoratīvās noformēšanas nodaļā), studijas Latvijas Mākslas akadēmijā neturpinājis, jo bija pārliecināts, ka apgūtais mākslas pamats ir pietiekošs, lai turpmāko dzīvi varētu veltīt patstāvīgai, no padomju oficiālās mākslas sistēmas neatkarīgai mākslas izpratnes kopšanai. Pāris dienas pirms savas 19. dzimšanas dienas (1961), atbilstoši jaunības maksimālismam, Ziediņš dienasgrāmatā ieraksta savdabīgu, daļēji īstenotu solījumu: Es savas bildes nevienam nerādīšu un izstādēs arī nenesīšu. Plašāka sabiedrība tās ieraudzīja tikai pēc viņa nāves. Līdz ar izstādi izdota Ievas Kulakovas grāmata Kustība. 

Laikmetīgās mākslas centrā Kristīnes Kursišas un operas Dauka vizuālā veidola autores Katrīnas Neiburgas personālizstādes. 

Katrīna Neiburga. Skice darbam Lampa (2012)

 

 

Rīgas Mākslas telpā Kur ir mana lidmašīna? Dažādās atbildes – metafiziskas, filozofiskas, simboliskas, reālistiskas – atrodamas gan mākslā, gan tehniskajā jaunradē. Izstāde iekārtota vairākos slāņos, simboliskās orbītās, kur sadzīvo māksla no muzeju fondiem, jaunradīti darbi un lidmašīnu maketi. 

Turpat Sigitas Daugules izstāde Fasādes un struktūras. Pēc LMA beigšanas viņa vairākkārt saņēmusi stipendijas, kas ļāvušas dzīvot un strādāt Vīnē. Mākslinieces abstraktās, ar krāsu piedzītās un elitārās faktūras ir cēlušās no ielas, no viņas urbānā foto arhīva, kas top, krājot materiālus gleznām (skat. JG262:44, 53-54). 

Galerijā Māksla XO (kopš 23.VIII) Ilmāra Blumberga jaunāko darbu izstāde Bailes

Mākslas muzejā Rīgas Birža (14.IX) ēkas arhitekta Boses (Harald Julius von Bosse,1812-1894) 200. gadskārtai veltīta izstāde un LNMM un Biržas rekonstrukcijas projekta autores Liesmas Markovas rīkotā starptautiskā konference. 

Ģederta Eliasa (1887-1975) 125. gadskārtas mēnesī septembrī – Jelgavas mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde; Mūkusalas Mākslas galerijā izstāde Ģederts Eliass. Dzimta – ar gleznām u.c. darbiem no galerijas kolekcijas un ĢEJVMM, to vidū pirmo reizi izrādīti jubilāra akvareļi; ĢEJVMM izstāde Esmu strādājis daudz; apjomīgā albuma Ģederts Eliass atvēršana, bet dzimšanas dienā (23.IX) Eliasu dzimtas mājā „Zīlēnos” – pēc piemiņas brīža Platones pagasta Strupdeguņu kapos, – sarīkojums Iesākums mākslinieka laikam

Arsenāla Radošajā darbnīcā Aijas Zariņas izstāde Tēvs. Kopš 20. gs. 90. gadu beigām mākslinieces darbu tematika saistīta ar sabiedrības dzīvi, aicinājums veidot tās ideālo modeli – humānu savstarpējas sadraudzības kopienu, kas parādās simboliskās figurālās kompozīcijās – liela rokās sadevusies ģimene, kurai roku no debesīm pretī pastiepis Tēvs – ne tikai reliģiozo Dieva vadību ietveroša metafora. Par garīgo Tēvu valstī esot jābūt valsts vadītājam, kuram jāapzinās savas lielās ģimenes / sabiedrības vajadzības. 

JG270:54-55 vēstījām par vērtīgo delfi.lv un LNMM kopprojektu – 100 dārgumi Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, publiskojot tos ik nedēļu tīmeklī divu gadu garumā. Viens no tiem ir Aijas Zariņas 70. lpp. redzamais diptihs Viņš un Viņa (1986), kas pārstāv latviešu feminisma mākslas aizsākumus, lauž tolaik oficiāli pieprasītā sociālistiskā reālisma mākslas kanonu, rada pat vēl Gorbačova „pārkārtošanās” laikā vietējās kompartijas centrālkomitejas iebildes (1987) darba izstādīšanai, bet gadu vēlāk, jūlija beigās, augusta sākumā, ieņem centrālo vietu Lettische Avantgarde – RIGA - Latviešu avangards izstādē Rietumberlīnē (Kunsthalle Berlin). Un visam pa virsu Aijas dumpinieciskās estētiskās gaumes neizpratne – dažkārt pat vēl mūsdienās.

(mb) (re)

 

T R A D Ī C I J U   V E I C I N Ā Š A N A


Lai piesaistītu jauniešus savas zemes izzināšanai, sentēvu tradīcijām, dainām, kultūras objektiem, jau astoto gadu ripo velomaratons Krišjāņa Barona taka (7.-23.VII): Tērbata (Tartu)-Otepe-Valka-Smiltene-Rauna-Vecpiebalga-Ineši-Ērgļi-Staburags-Koknese-Sigulda-Rīga-Kalnciems-Irlava-Talsi-Dundaga – ceļš, ko kājām veicis Krišjānis Barons (1835-1923), studējot Tērbatas U. (Universität Dorpat). Maršruta posmā notiek arī koku stādīšana. 

Festivālā Baltica-2012 (5.-9.VII) koši tērpti dziedātāji, muzikanti, dejotāji no visiem LV novadiem un daudzām pasaules zemēm pieskandina Rīgu, Turaidu, Ikšķili, Koknesi, Madonas novada pagastus ar dziesmām, raitu deju soļiem, koklēm, stabulēm, taurēm, vijolēm, dūdām u.c. 

Aušanas darbnīcas „Vēverīšas” vad. Dagnijas Kupčes zīmīgs novērojums: Tikuši pie naudas, kolektīvu vadītāji sāk pētīt piedāvājumu – paskatās, kas piedāvā lētāk, un pasūta. Pēc tam jau sākas nesaskaņas, jo, lūk, gribējuši to skaisto blūzi, kas attēlā, bet izpildītājs savukārt atbild, ka par tādu naudu iznāk tikai šitāda. Vislielākais absurds, ka šie izpildītāji ir pēdējā laikā Latvijā uzradušās firmiņas, kas ar tautastērpu gatavošanu vēlas nopelnīt, taču etnogrāfiskajā ziņā taisa pilnīgas muļķības (LA.lv 13.VII). Par audēju darbnīcu un gatavā tautastērpa sertificēšanu, kā ziņo Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) tradicionālās kultūras eksperte Linda Rubena, pagaidām notiekot tikai sarunas, un piebilst: Norvēģijā tautastērpu sertificēšana notiek jau desmitiem gadu, kas arī stingri jāievēro

Līvu svētkos Mazirbē (28.-29.VII) nodarbībās „Izzini lībisko” dalībnieki apgūst lībiešu melodijas, uzzina no Elmāra Gaigalnieka par lībisko smiltīs, iepazīst tautas tērpus, ielūkojas lībiešu valodā un arī ēdienu pasaulē, bauda Daces Micānes-Zālītes, Jāņa Purviņa un Dāvja Stalta folkoperu Zalkša līgava (skat. JG270:1) un ballējas pie Ievas Akurāteres un Jura Kulakova grupas skaņām. 

Ugunsdienas svinībām Dubultu Pasaku mājā „Undīne” (5.VIII), kā apgalvo Gunta Saule, esot sakars ar senajiem pilsnovadiem un bitēm, kas savas saimes ietvaros čakli paveikušas visus darbus ar vismazāko spēka, laika un materiāla patēriņu. Špikojot bites, arī mūsu senči visu savu garīgo un praktisko dzīvi organizējuši ap kopīgu centru – pilskalnu, kas savukārt veidojis pilsnovadus. 

Jūlija sākumā saiešanas slātaviešu garā Vecpiebalga atver durvis ietvaros Kārļa Skalbes mājās „Incēnos” Baltais kaķītis aicina bērnus iestudēt pasakas, rakstīt uz bērza tāss ar ogli, sacerēt dzejoļus un kalt vērdiņus. Klausoties koncertprogrammu Zelta sirds ar Skalbes vārdiem Zigfrīda Muktupāvela, Jāņa Lūsēna un Liepājas zvanu ansambļa Campanella izpildījumā licies, ka atkal ir kā vecajos laikos, kad tie labie gadi bij. Pie Emīla Dārziņa Jāņaskolas savukārt atskan smeldzīgais Melanholiskais valsis un arī mazāk zināmas piebaldzēna Emīla Dārziņa tautasdziesmu apdares, bet Brāļu Kaudzīšu „Kalna Kaibēnos” – vērpšana, aušana, krēslu pīšana, podu virpošana u.c., kamēr muzeja pagalmā Dr. Viesturs Rudzītis un rakstniece Inguna Bauere spriež par Piebalgas dzimtu savdabībām, kam seko pušelnieku Ķenča un Pāvula atnestās jēra zupas sātīga paēšana, piebaldzēnu dejas un lielizrāde Ja tik mīļa ielūgšana..., kur, kā vēsta Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre“ vadītāja Līva Grudule austrāļu Laikrakstam „Latvietis“ (31.VII), satiekas Piebalgas dižgari slātavieši un čangalieši. 

Rakstniecības un mūzikas muzejā (RMM) Rīgā (22.VIII) latgaliešu kāzas ar folkloras kopu „īstiem” bryuti, bryutganu, vedejtāvu, vedejmőti, krystamőti, krystāvu, podruškőm, brőlinīkīm, arī stōmačiem jeb „nelūgtiem viesiem” (no Medņevas un Bērzpils) un kāzu čigāniem (no Rekovas). 

Misiņa (LU Akadēmiskajā) bibliotēkā vēsturnieku Rasmas Noriņas un Saulveža Cimermaņa, mākslinieces Intas Brikmanes un vairāku LV muzeju sarūpētajā izstādē Vidzemes lībieši un viņu pēcteči, cita vidū, uzzinām par lībiešu piespiedu asimilāciju, piem., barons Ferzens (Fersen) 18. gs. Vecsalacas muižā starp latviešiem izmitinājis lībiešus, jo viņi esot niknāk noskaņoti, spītīgi un buldurējot kā tītari, un arī mācītāji no kancelēm aizlieguši ne tikai mācīt, bet pat runāt lībiski ģimenēs. 

Barona lielkungs gan būs bijis uz ausīm sēdētājs – saņemtais ielūgums uz lībiešu dzejas vakaru Jővā ȭdőg! (Labvakar!) Turaidas muižas pārvaldnieka mājā (28.IX) sākas ar vārdiem: Līvu valoda skani, Kā sudraba zvārguļu zvani! Par to liecina arī skandētāji: dzejas – Kārlis Vērdiņš, bet dziesmu un mūzikas – Kristīne Kārkle un komponists Raimonds Tiguls

Daugmales pilskalnā baltu kultūras mantojuma stiprināšanas uguns svētbrīdī piedalās (9.IX) Katlakalna folkloras kopa Rāmupe, Daugmales Līves, Olaines Dzedzieda, Ceraukstes Laukam pāri, Svētes kopa u.c. 

Pedagoģijas maģistres, Luda Bērziņa balvas laureātes Vijas Cerusas rīkotajās Dzejas dienās Edvarta Virzas dzimtas mājās „Billītēs” zem ozola uz topošās Dzejnieku takas dzejas un prozas rindas par latviskumu skandē Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novada skolu 9. un 10. kl. jaunieši. Kā vēsta Bauskas Dzīve (21.IX), par tautas dvēseles izturību laikmetu griežos un par savu dzīvesgājumu un radošo daiļradi stāstījusi JG redakcijas locekle, dzejniece Maija Meirāne, kura, kopā ar vīru, ārstu un arī JG veidotāju Juri Šleseru, ciemojusies pie „Billīšu” saimnieces, Straumēnu autora mazmeitas, rakstnieces/tulkotājas/diplomātes Annas Žīgures.

(re)

 

Keramiķa Ādama Kāpostiņa kāzas Latgalē (1936)

 

S C R I P T A   M A N E N T – Vispirms uzmanības centrā cēsinieces Zigrīdas Pommeres-Perevalovas vārdi, kas izsaka visu baltiešu, un ne tikai, slēpto un slāpēto likteņa sāpi. Deportēta Baigajā gadā (1941.14.VI) 12 g. vecumā, bērnību, jaunību pavadījusi katorgā (18 gadus) Sibīrijas ziemeļos Kargasoka raj. Vasjuganas upes krastos, kur dzīve norūdīja pret visu, jo nāves rēgs stāvēja vienmēr un visur blakus: ...Apžēlošanas nebija ne bērniem, ne vecākiem, ne slimiem. Mūsu tēvus un vīrus atšķīra no ģimenēm tepat Latvijā. Reti kuram vīrietim bija lemts atgriezties no 1941. g. gulaga ceļa. Arī mans tēvs tika sodīts ar nāvessodu Soļikamskā 1942. g. aprīlī. (..) Katra diena varēja būt mūža pēdējā. Es no 14 gadiem katru ziemu, tālu no savējiem, badā un aukstumā, sāku strādāt meža darbos. Vairākas reizes no apsaldēšanas kājām nogāja nagi. Kad bija jāiet zvejā, rudeņos basām kājām ūdenī stāvēt bija siltāk nekā uz piesalušas zemes. Māsai izsūtīšanas brīdī bija 8 gadi. Tuvredzības dēļ viņa nēsāja brilles, bet nākamās brilles varēja iegādāties tikai pēc 10 gadiem. Viņa palika gandrīz akla... Man reiz skolēni prasīja: „Vai jums tā zāle garšoja, ko ēdāt? Kā var garšot vārīta zāle?“ Zāles garša sāk no atmiņas izzust, toties maizes garša un tās vērtības nozīme neizzudīs nekad. (..) Es neturu ļaunu prātu uz cilvēkiem, kuri izbrīnīti jautā, vai tiešām tik briesmīgi bija. Kurš to nav izbaudījis, tas to nevar saprast, kā cilvēks tā varēja izdzīvot. (..) Uz mūsu tēvu un vīru kauliem Sibīrijas ziemeļos ir uzceltas pilsētas. Vai par mana tēva nāvi var samaksāt naudā? Mūsu pārdzīvotais jau ir vēsture. (..) Sāk zust cerība, ka mūsu varasvīriem un Valsts prezidentam izdosies panākt, lai Krievija atzītu Latvijas valsts okupāciju. Vai tā nebija okupācija? Ienāk mājā, paņem, ko grib, nošauj, ko grib, un tev par to visu ir jāklusē... Daudzi Sibīrijas plašumos dus mūžīgos sasalumos, daudziem kapa vietas aizaugušas krūmiem, un nav lemts uz kapu kopiņas nolikt pat lauku ziedu pušķīti. (..) Kamēr būsim dzīvi, mūsu pienākums ir atgādināt šo patiesību visai pasaulei, un pirmkārt mūsu jaunatnei. Ko iemācīsies mūsu bērni, tāda būs valsts nākotne. Piederu pie tās paaudzes, kas, domājot par to, kā mums nav, neaizmirst to, kas mums ir dots un atgūts (LA.lv 11.VII). 

Pēc turpat divu dekāžu darba dienas gaismu ierauga (13.X) jauns Bībeles tulkojums, ko no sengrieķu un senebreju valodas veikuši Uldis Bērziņš, Laila Čakare, Enoks Neilands, Knuts Skujenieks, Ilmārs Zvirgzds, Aleksandrs Bite, Dainis Zeps, Jānis Priede, Māra Poļakova, Ināra Ķemere (arī sengrieķu val. konsultante), Ilze Rūmniece, literārā red. Milda Klampe, latviešu val. konsultante Maija Baltiņa. 

Prieks par Liepājā mītošās Andras Manfeldes (skat. JG270:69-70), Indriķa Zeberiņa prēmijas (par stāstu „Saules pulksteņa protokols” no grāmatas MĒS. XX.gs.) un (Kuldīgā) Egona Līva piemiņas balvas „Krasta ļaudis” (par grāmatu Ceļojums uz mēnesi. Visbija-Ventspils-Visbija) laureātes e-sūtījumiem ar vārdiskām miniglezniņām <http://lv. wordpress.com/tag/andra-manfelde/>, kuras necelt priekšā JG lasītājiem būtu grēks. Šoreiz ieskatam viena Andras e-miniatūra „Piemineklis bērnībai” (2012.9.VI) visā pilnībā: Piemineklis bērnībai, protams, ir katra rakstnieka atmiņstāsti par bērnību. Kā saka dzejnieks Jānis Rokpelnis, tie mums (LV rakstniekiem) parasti izdodas spoži. Arī es esmu šad tad iemaldījusies šajā pateicīgajā žanrā, kura spožumam aug kājas no govs kūpošajām pļekām. Nē, man tik traki nebija, lai arī govis bija un akmens. Šodien, pateicoties Kuldīgas rajona reģionālajam laikrakstamKurzemnieks” <http://ej.uz/gse6>, es uzzinu, ka mans piemineklis bērnībai ir dubultā burtisks (pašas burtos rakstīts un burtiski saprotams), jo tas ir piemiņas akmens. Izrādās, gravā guļošais, nosūnojošais akmens, kur lasīju vizbuļus, zilos un vēlāk baltos, kur dauzīju sniegu, lai atnāk tas pavasaris ātrāk, kur... gadījies pačurāt, šis akmens ir vienīgais dižakmens-kaļķakmens Latvijā, līdzīgi esot vien Igaunijā un... Gotlandē. Fosilijas saredzamas akmenī, es gan bērnībā tās nepamanīju, jo akmens bija ļoti noklāts ar sūnām un man šķiet, ka es domāju, ka... katrā sētā, mājā, gravā tādi akmeņi ir. Tādi ar grubuļiem... Kas īstenībā ir gliemežvāku un augu pēdas, kas pirms 400 miljoniem gadu ņudzēja seklās, tropiskās jūrās. Akmens manas bērnības gravā nonācis pirms 14 000 gadiem, parasti kaļķakmens salūstot sīkos gabaliņos. Iespējams, ...iesalis ledāju pamatnē, tad uz kušanas ūdeņu spilvena atslīdējis šurp un izslīdējis no ledāja ārā”, stāsta D. Ozols. Manas bērnības mājas sauc „Kalnieši”, bet kaimiņmājas, kas jau manā bērnībā bija drupās, par „Rudzīšiem.” Akmens ir uz robežas starp abām mājām, mazliet uz kaimiņu pusi, tamdēļ tam ticis Rudzīšu akmeņa vārds. Arī Latvijas vienīgā paleontologa uzvārds – Rudzītis. Viņš teic, ka akmens tapšanas laikā dzīvība bijusi tikai uz ūdens. Es esmu aizkustināta. Bērnība ir īpaša. Mūžīga kā akmeņi. Četrsimt miljons gadu? Zvaigznes, ne vairs cilvēka mūžs.

(re)

Rudzīšu akmens

 

I Z G L Ī T Ī B A

Arhitekta Jāņa Krastiņa kritiskajiem vārdiem par LNB jeb Gaismas pils jauno ēku (kalna gals atgādinot gaiļa seksti!) oponē Latvijas Architektūras galv. red. Jānis Lejnieks: sabiedrība ir akceptējusi ēkas veidolu kā metaforu par Stikla kalnu, kurā jāj Antiņš... Redzam to kā lielu skulptūru, kas pārsteidz... būtiskākais ir ēkas saturs. Tā gaiļa sekste mani vismazāk satrauc. Mani vairāk interesē gaiļa kājas – infrastruktūra (NRA 31.VII). 

Līdzās galvenajām ievirzēm – literatūrzinātnei un valodniecībai – LU Humanitāro zinātņu fakultātes bakalaura programma Baltu filoloģija gadu no gada pārmaiņus piedāvā arī teātra zinātni, lituānistiku vai folkloristiku augsta līmeņa, starptautiski pazīstamu mācībspēku, zinātņu doktoru – Janīnas Kursītes, CD Karsta bija Jāņu nakte veidotāja Valža Muktupāvela, folkloristes Jolantas Staugas u.c. – vadībā. 

JG ieskatā īpašu uzmanību izpelnās Arņa Altena plašais, aizraujošais faktu materiāls „Sarunas, mainoties gadalaikiem: Par izcilību skolā, labām ārzemju augstskolām un iespēju atgriezties Latvijā” <http://tinyurl.com/RL-Altens>.

(re)

 

Jaunatklātā Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra ēka „Zeimuls” Rēzeknē.

 

D I A S P O R A

Portāla <balticireland.ie> redaktore Laima Ozola LR ministriju, PBLA un ELAs konferencē Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai: Mēs jau esam pārbaroti ar runām vēlējuma izteiksmē. Jo vairāk paiet laiks, jo mazāk atgriezīsies. Kad saknes ir ielaistas salīdzinoši dziļi, tad tās vairs neizraut. Mums jau tagad puse bērnu nerunā latviešu valodā. Augustā dibinātā Īrijas latviešu nacionālā padome iesaka repatriācijas likuma piemērošanu arī tiem, kas atstāja LV pēc 1990.4.V, un izbeigt dalīšanu trimdiniekos un emigrantos. Kurš gan spēj izvērtēt, kam dzimteni pamest bija grūtāk un sāpīgāk, tam, kurš nevarēja pabarot un palaist skolā savus bērnus, vai tam, kurš glābās no komunistiskās iekārtas? – tā Ozola (NRA 17.IX). 

Tā dubultdzīve, ko es dzīvoju Amerikā, man vairs nav. Nav tās identitātes krīzes. Es esmu latviete, es dzīvoju Latvijā un man viss ir kārtībā – tā Baltijas jūras reģionu LU studējošā Imanta Nīgale (diena.lv 4.VI), kura pērnruden pārcēlās uz vecvecāku dzimteni, kur visvairāk pārsteigusi latviešu jauniešu rezervētība un noslēgtība, bet līdzīga mentalitāte jau esot raksturīga visām Ziemeļu tautām. 

Atvadu vārdi jāsaka sākotnēji Baltijas triju tautu kultūrai iecerētajam žurnālam Treji Vārti (1967-2012). Pirmais red. Alberts Birnbaums, kam seko Maiga Asarīte, Viktors Irbe, Nikodēms Bojārs, bet visilgāk (1981-1999) grāmatizdevējs Roberts Krūklītis un pēdējos 12 gadus Julieta Rumberga

Pasaules latviešu mākslas savienības (PLMS) iecerētās pastāvīgās izstāžu telpas Cēsu skolas ēkā ārzemēs dzīvojošo/mirušo latviešu mākslinieku darbiem ieguvušas konkrētākas aprises (diena.lv 19.VI), lielā mērā pateicoties pazīstamu gleznotāju atvasēm – Leldei Kalmītei, Vijai Bērziņai, Jurim Ubānam, kuri apzinās mākslas darbu vērtību noteiktas kultūras kontekstā. 

Daudzu ieskatā XIII Vispārējie Dziesmu svētki (4.-8.VII) Milvokos (Milwaukee), ASV, kas pulcēja vairāk nekā 3 000 apmeklētāju, būšot pēdējie līdzšinējo sabiedrisko darbinieku spēku izsīkšanas dēļ. Tā nedomā llze Garoza, ALAs Attīstības programmu vadītāja, Minesotas U. maģistre, darbiniece tās Imigrācijas vēstures izpētes centrā, ALAs un Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) stipendiāte, jo tieši jaunāku gadagājumu dalībnieki faktiski nodrošināja lielāko īpatsvaru no vairāk nekā 600 deju lieluzveduma dejotāju. Un ņemot vērā to enerģijas lādiņu, ko šie latviešu izcelsmes ASV un Kanādā dzimušie jaunieši guva no līdzdalības šajos svētkos, ir grūti noticēt, ka šī enerģija nemeklēs jaunus ceļus un veidus, kā izpausties nākotnē,(..) šī enerģija tik drīz neizsīks – tā dziesma vēl nav izdziedāta. Un tā deja vēl nav izdejota (18.VII).

(re)

 

Ē R M Ī G A S   B Ū Š A N A S

JG pievienojas ASV 80. un 90. gados uzaugušajam sabiedrisko attiecību (PR) speciālistam Rihardam Kalniņam, kurš, sakarā ar Latvijas Institūta budžeta apcirpšanu – no Ls 245 071 (2009) līdz 64 960 (2012) – kopā ar 10 citiem darbiniekiem (no 14) zaudē darbu, norāda (delfi.lv 6.IX) uz nepieciešamību izveidot spēcīgu valsts aģentūru, tādu kā Igaunijas Enterprise Estonia – ar uzdevumu valstiski izvērst zīmolvedības kampaņu LV starptautiskā tēla nostiprināšanai, turklāt bez kavēšanās, lai nebūtu tā kā Rīgas lidostā, kur Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle no lielā skaitā pieejamo brošūru krievu valodā Открытый город (Atklātā pilsēta) redaktores slejas uzzinājis, ka LV ir otrā zaļākā pasaules zeme, pateicoties padomju armijai, kas neļāva Latvijas skaistākās vietas vietējiem izmantot nepareizi, un Mihailam Gorbačovam, kurš kaut kādas vides komitejas taisījis. 

KF politologs, literāts Nikolajs Starikovs, jauniznākušās grāmatas Staļins. Atceramies kopā (kr. val. Сталин. Вспоминаем вместе) autors, Rīgā klāstījis lērumu gudrību – Staļins nebūt nav uzskatāms par noziedznieku, grupas Pussy Riot dalībniecēm bijis jāpiespriež 10, nevis tikai 2 gadu cietumsods, un Gorbačovs jāsaucot pie atbildības, jo pieļāvis PSRS nelikumīgo sabrukumu. Attiecībā uz Latviju, tās nodibināšana 1918.18.XI nav bijusi leģitīma (kasjauns.lv 28.VIII). LA.lv korespondenta reakcija: Grūti saprast, kādu apsvērumu dēļ LR vēstniecība Maskavā izsniedza vīzu personai, kura pat neatzīst LV esamību? (28.VIII). 

Org-ja „Krievu sabiedrība Latvijā” (dib. 1995) Rīgas tipogrāfijā ar KF vēstniecības atbalstu sagatavojusi drukāšanai (2 000 eks.) Lielais Tēvijas karš Latvijas kartē: 490 pieminekļi un karavīru apbedījumi, kur, kā vēsta Artis Drēziņš (LA.lv 17.VIII), nacisms un fašisms tiek identificēts ar Eiropu, Latvija tiek vērtēta kā jau no sirmas senatnes Krievijai, ne Eiropai piederoša teritorija. Nacionālie partizāni tiek dēvēti par līdz galam nenosistajiem nacistiem. Uzsvērti krievu tautas zaudējumi karā, bet ebreji atstāti beigu galā. (..) Latvijas armijas karavīri neatkarības cīņās tiek dēvēti par separātistiem, bet Bermonta karaspēks – godā celts

No Franka Gordona slejas (LA.lv 25.VII): Ir tāda nešķīsta trīsvienība – Lindermans, Osipovs, Gapoņenko. Atšķirībā no abiem pārējiem, Aleksandrs Gapoņenko ne tikai vada biedrību „Par godīgumu un taisnīgumu”, bet ir arī mācīts vīrs – „Latvijas eiropeisko (!) pētījumu institūta” direktors. Un nu zinību burvis paziņojis par atklājumu, kas izraisījis gaviles krievvalodīgo informācijas telpā: „Latvieši vairs neveido Latvijas iedzīvotāju absolūto vairākumu”, vēstī „Vesti”. LR Centrālā statistikas biroja dati par „tiem, kas ikdienā mājās lieto latviešu valodas dialektu – latgaliešu valodu” izraisījuši sašutuma vētru Gapoņenko krievvalodīgajā sirdī: nē taču, latgalieši ir „patstāvīgs etnoss”, tā ir īpaša tauta, ko nedrīkst jaukt ar latviešiem kā tādiem, (..) viņš latgaliešus atskaita no latviešiem (kuru kopskaits esot tik vien kā 929 000) un iznāk, ka Latvijā latviešu īpatsvars esot 49,5%, tad atsevišķi seko „latgaliešu etnoss” – 12,6%, krievi – 37,1% un pārējie – 1%. Gapoņenko, protams, priecīgi paziņo, ka latvieši vairs nav absolūtā vairākumā – mazāk par pusi! 

Saeimas deputāts Dāvis Stalts iesniedz Drošības policijai aicinājumu aizturēt Lindermanu par „Noziegumu pret valsti”, atsaucoties uz Krimināllikuma 83. pantu: Par organizatorisku darbību, kas vērsta pret LR teritoriālās vienotības graušanu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar naudassodu līdz simt minimālajām mēnešalgām (LA.lv 18.X). 

Rīgas apgabaltiesa atstāj spēkā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas piespriesto 500 Ls sodu par autortiesību pārkāpšanu, atskaņojot dažu minūšu garumā radio, uzņēmumam Mājas svētība par spīti tam, ka LR valdības pārstāvji šādu naudas iekasēšanu par mūzikas klausīšanos uzskata par absurdu (Valdis Dombrovskis), negodīgu, nepareizu, politiski šķību un pretvalstisku (Artis Pabriks) (leta.lv 17.VII). 

Youtube.com (YT) no LR Aizsardzības ministrijas (AM) oficiālā informācijas video kanāla izdzēsusi vēsturnieka Ulža Neiburga veidoto filmu Latviešu leģions (2000) – vispirms versiju krievu valodā, pēcāk arī latviešu un angļu, jo saturs neatbilst vietnes pakalpojumu sniegšanas noteikumiem, neprecizējot konkrētāk iemeslu. Šimbrīžam AM serverī un mājaslapā izvietotā dokumentālfilma visās trīs valodās radījusi krietni lielāku interesi nekā pirms YT patvarīgās izdzēšanas. Pēc krieviskā varianta likvidēšanas „Apvienības pret nacismu” pr-js Jānis Kuzins izteicis pateicību YT, mudinādams darīt to pašu ar angļu un latviešu val. ieskaņotajām (diena.lv 9.VIII). Tajā pat laikā YT/Google atsakās izņemt Kalifornijā producētās provokatīvās, islamofobiskās filmas Innocence of Muslims (2012) 14 min. segmentu, vienu no daudzajiem iemesliem asiņainajiem, galvenokārt pret ASV/Izraēlu vērstajiem grautiņiem islāmticīgo zemēs, kuru laikā bojā gājuši desmitiem cilvēku, viņu vidū 4 ASV vēstniecības/konsulāta darbinieki Libijas pilsētā Bengāzi, arī vēstnieks Stīvenss (Christopher Stevens) (AP, npr.org, aljazeera.com, guardian.co.uk 12.-20.IX). 

ASV politizēto „kristiešu” krustnesis Eikins (Todd Akin) pēc 24 gadiem Kongresa Pārstāvju palātā, tagad republikāņu kandidāts Misūri (Missouri) senatora amatam, priekšvēlēšanu runā skaļi vēstī par sensacionālu „atklājumu” (19.VIII), proti, ja sieviete tiek patiešām jeb, viņa vārdos, leģitīmi izvarota (legitimate rape), visa tā padarīšana automātiski atslēdzoties un nokļūšana grūtnieces stāvoklī esot fizioloģiski neiespējama (The Washington Post 20.VIII). Tādēļ, lūk, ASV izsludināms dekrēts par abortu aizliegšanu bez jebkādiem izņēmumiem. Daudzu, pat dažu republikāņu mudinājumus atsaukt savu kandidatūru likumdevējs Eikins nav ievērojis, paļaudamies uz godīgumu alkstošo štata elektorātu. 

Pakistāna nobloķē robežu ar Afganistānu, tādējādi pārtraucot koalīcijas spēku apgādāšanu ar nepieciešamo, un pieprasa ASV atvainošanos par vismaz 24 pakistāniešu kareivju nogalināšanu helikopteru uzbrukumā (2011.26.XI), kas Vašingtonai nenākas viegli – jāpaiet veseliem 7 mēnešiem, kad robeža tiek atvērta (31.VII). Uzelpo ne tikai armijnieki, bet arī talībi, jo drošības nauda no konvoju apsardzības – viens no viņu galvenajiem ienākumiem ieroču, municijas un pārtikas iegādei – ļauj izvērst plašāk darbību pret koalīcijas spēkiem – tā telefoniski Associated Press korespondentam viens no talību komandieriem Kandahāras provincē.

(re)

 

L A T V I J Ā A R   S K A T U   S E N D I E N Ā S

Ilze Jaunzemniece no Vidrižu pagasta (Limbažu novadā) nodevusi Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam ap 2000 gadu senu, uz krūtīm nēsajamu tutulsaktu, atrastu pērngad, izjaucot bebru aizsprostu netālu no lībiešu Kaniņu pilskalna. Sakta attiecas uz mūsu ēras 1.-2. gs., kas Latvijā atbilst agrajam dzelzs laikmetam – tā LNVM arheologs Jānis Ciglis. Lielā izmēra (12 cm diametrā) un tutulas rotājuma dēļ (no latīņu tutulus – seno romiešu konusveida matu sakārtojums) tā varētu būt piederējusi kādam dižciltīgam senās sabiedrības pārstāvim/pārstāvei (LA.lv 5.IX).

 
Tutulsakta no Vidrižu „Kalnavotiem”

 

L A T V I J Ā – A R   S K A T U   V I Ņ D I E N Ā S

Magadanā pie pazīstamā tēlnieka Ernsta Ņeizvestnija veidotā, 15 m augstā pieminekļa Sēru maska (1996), kas veltīts dažādu tautību ieslodzītajiem Gulaga nometnēs Kolimā, LR vēstnieka Edgara Sūnas, pilsētas mēra Sergeja Pečonija u.c. klātbūtnē uzstādīta (24.VII) piemiņas plāksne (latviešu, krievu, angļu val.) represēto latviešu atcerei un godināšanai. 

Prof. Rihards Treijs latviskojis (LA.lv 10.VIII) igauņu vēsturnieka Dr. Ilmjerva (Magnus Ilmjärv) Baltijas valstu ārpolitikai starpkaru periodā un neatkarības zaudēšanai veltītajā grāmatā Klusā kapitulācija (Maskava, 2012. 806 lpp.) uzieto telegrammu, ko Maskavas emisāri Andrejs Višinskis Latvijā, Vladimirs Dekanozovs Lietuvā un Andrejs Ždanovs Igaunijā nosūta (1940.17.VII) no Tallinas Staļinam un Molotovam, lūdzot pieņemt viņu izstrādāto plānu: 1. Jauno parlamentu pirmo sēdi visās trijās valstīs atklāt svētdien, 21. jūlijā. 2. Pirmo sēdi atklāj vecākais deputāts, kas savu ievadrunu veido „Darba tautas savienības” platformas garā. 3. Dienas kārtības jautājumā noteikt: Par valsts varu (attiecīgi Igaunijā, Lietuvā un Latvijā); Par iestāšanos PSRS; Par lielo īpašnieku zemes konfiskāciju; Par banku un lielrūpniecības nacionalizāciju. Par visiem dienas kārtības jautājumiem sesijas pieņem deklarācijas. Deklarāciju projektus nosūtām jums vienlaikus. 4. Pēc dienas kārtības jautājuma apspriešanas ievēl komisijas jaunu konstitūciju projektu apspriešanai, kas jāizskata parlamentu nākamajās sesijās. Komisijas darbam – 1 nedēļa. 5. Pēc tam Igaunijā un Latvijā jāizlemj jautājums par valsts prezidentiem [A. Smetona bija aizbēdzis uz Vāciju. – R. T.]: sesijām jāatbrīvo viņi no prezidenta pienākumiem un prezidenta pienākumu izpildīšana jāuzdod premjerministram. 6. Pirms sesiju slēgšanas uzstājas premjerministri ar paziņojumiem par pilnvaru nolikšanu. Sesijām jāatbalsta valdību darbs: jāizsaka tām uzticība un jāpilnvaro tās pildīt savas funkcijas līdz jaunas valdības izveidošanai uz jauno konstitūciju pamata. 7. Darba nobeigumā sesijas ievēl aptuveni 20 cilvēku lielu delegāciju no katras republikas braucienam uz Maskavu, lai nodotu parlamentu vārdā iesniegumus PSRS Augstākajai Padomei par iestāšanos PSRS. 8. Sesijas strādā apmēram 3 dienas. Pēc deklarāciju pieņemšanas par valsts varu un iestāšanos PSRS domājam organizēt darbaļaužu demonstrācijas. 

Treija pavadvārdus un telegrammu savukārt komentē Franks Gordons rakstā „Baltijas traģifarss 1940” (LA.lv 15.VIII): Prof. Riharda Treija raksts „Pēc Maskavas režisoru plāna” pelna izplatību globālā mērogā, vēlams angļu valodā. Runa ne tik daudz par pašu rakstu, cik par tajā atreferēto. Jau pirmais šīs „troikas” plāna punkts izsaka itin visu, izsaka Baltijas 1940. g. traģifarsa būtību: „1. Jauno parlamentu pirmo sēdi visās trijās valstīs atklāt svētdien, 21. jūlijā.” Te nu man gribētos, tā sakot, precizēt prof. Treija teikto, ka „Baltijas valstu ‘parlamenti’ diemžēl bez ierunām nobalsoja par šo programmu”. Nu kā viņi varēja nenobalsot? Latvijas gadījumā t.s. Darba tautas bloka (alternatīvais saraksts, kā zināms, tika izbrāķēts) kandidātu vārdus noteica tā: Višinskis šo to skaidroja PSRS sūtnim Vetrovam, kurš savukārt aprunājās ar LKP 1. sekretāru Žani Spuri, un tālāk tika ņemti priekšā 100 izraudzīti ķipari, ar kuriem notika „profilaktiska pārruna” (profilaktičeskaja beseda). Tie, kas dzīvoja Latvijā vēlīnā staļinisma gaisotnē, labi izprot šī jēdziena nozīmi... Viss bija izfunktierēts, rūpīgi izsvērts. Kremlī bija prasmīgi režisori, un viņiem represētais Meierholds kā mentors nebija vajadzīgs. Te jāatgādina, ka Baltijas traģifarsa ģenerālmēģinājums tika sekmīgi veikts 1939. g. rudenī, kad Sarkanarmija saziņā ar Lielvācijas vērmahtu 17. septembrī okupēja Polijas austrumu novadus un pēc tam tika nospēlēta tāda pati komēdija: 27. oktobrī Ļvovā sanāca Rietumukrainas „tautas padome”, 29. oktobrī Belostokā sanāca Rietumbaltkrievijas „tautas padome”, un abas rūpīgi izfiltrētās ķiparu grupas nobalsoja par abu Polijai atņemto novadu iekļaušanu attiecīgi Ukrainas un Baltkrievijas „pē-es-errās”. Tātad pieredze jau bija. Drūmi posmi totalitārā teātra vēsturē. 

Publicists, bij. „trimdas letiņš” un Ziemeļamerikā nonākušo bēgļu „mazās preses” savā laikā visizcilākā izdevuma Ziemeļkalifornijas Apskats veidotājs Ojārs Celle atgādina, ka Latvija II Pasaules kara priekšvakarā bija deklarējusi neitralitāti. Tā bija spēkā dienā, kad Latvijā ienāca Sarkanarmija un valsts tika iznīcināta. Tāpēc LV iedzīvotāji nevarēja šajā karā ne uzvarēt, ne zaudēt. Diemžēl zaudētāji viņi kļuva tādēļ, ka Rietumu sabiedrotajiem pēc kara bija „aizmirsies” attiecināt Atlantijas hartā doto solījumu arī uz PSRS okupētajām Baltijas valstīm (LA.lv 1.VIII). 

Pie Kara muzeja atklāta (24.VII) plāksne, kas apliecina, ka šeit glabājas UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautais Latvijas Centrālās padomes memorands (1944.17.III) – liecība par latviešu pretošanās kustību abām okupācijas varām – krievu un vācu. 

Ģirta Burvja no metāla sloksnēm veidotā daudzfigūru skulptūra Rīdzinieki Grīziņkalnā pie Pērnavas, Valmieras un Deglava ielas stūra veltīta 150-gadniekam Augustam Deglavam (1862-1922) un viņa vēsturiskajai epopejai Rīga. 

Fragments no Ģirta Burvja jaunatklātā pieminekļa Grīziņkalnā Rīdzinieki

 

Rēzeknē Latgales kultūrvēsturiskā muzeja laukumā atklāts (8.VIII) skulptores Svetlanas Skačkovas piemineklis latgaļu rakstniekam, māksliniekam, keramiķim, aktierim un režisoram Antonam Kūkojam (1940-2007). 

LTV1 (20.VIII) vēsta par Britu karaliskajā naudas kaltuvē (The British Royal Mint) atrasto 5 latu monētas štanci (aversu un reversu), datētu ar 1940.IV, kur leģendārās zeltenes Mildiņas profilu nomainījis valdības apstiprināts (1940.II) Kārļa Ulmaņa attēls, kad valsti daļēji jau okupējis Sarkanarmijas kontingents <www.vissnotiek.lv>.

(re)

 

Rēzeknē Antonam Kūkojam atklāts (8.VIII) Svetlanas Skačkovas veidotais piemineklis

 

 

LATVIJAAR SKATU MŪSDIENĀS

Pēdējo mēnešu plašsaziņas līdzekļu nagla ir sociāli asredzīgā Nākotnes fonda vadītāja Dr. Ilmāra Meža biedinājums no LR valdības bezbērnu politikas (Ir 15.VIII, Diena 29.VIII), kas būtībā ved mūsu tautu uz iznīcību. Kāda jēga no Latvijas „ekonomiskā izrāviena”, ja mūsu bērni šeit dzīvos minoritātes statusā? – jautā demogrāfs. No nesenā papildus 70 milj. latu budžeta demogrāfijas uzlabošanai atvēlēti tikai 0,13% jeb 96 000 latu, kāmēr Saeimas deputātu ērtībām – vēl vienas ēkas pirkšanai – paredzēti 1,65 milj. Par daudz slavināto Latvijas „veiksmes stāstu” varēšot runāt tikai tad, kad samazināsies emigrācija, strauji pieaugs dzimstība un vairums neseno aizbraucēju atgriezīsies. Krietnu priekšzīmi rāda Igaunija, kuras parlaments kārtējo reizi nobalsojis par 200 milj. eiro piešķiršanu demogrāfiskai politikai un kas demogrāfiskajos pabalstos vien ik mēnesi iegulda par 10 milj. latu vairāk nekā Latvija! 

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) sarīkojumā Dziesmu klade (11.X) Ilmārs Mežs un grupu Iļģi, Dzeguzīte, Lidojošais Paklājs mūziķe-multiinstrumentāliste Zane Šmite māca precību tautas dziesmas. 

Ne mazāk nozīmīgas ir Viļa Vītola proponētās atziņas („Pārdomas par NAP 2012-2020” – LA.lv 3.IX) attiecībā uz NAP paslēptajām „sarkanajām siļķēm” (red herring), t.i., nesvarīgu jautājumu izcelšanu, lai novirzītu uzmanību no patiesi būtiskāpāriešanu uz latviešu valodu visās valsts finansētajās skolās, ko Saeimā jau centās panākt NA, bet sīkumaina greizsirdība no pārējo latvisko partiju puses, gļēvums un valsts ienaidnieki šo priekšlikumu noraidīja.(..) Izglītības jomā NAP prioritātei jābūt risinājumam nenormālajai situācijai ar krievu skolām, kāda nepastāv nekur citur pasaulē. Neskaidrību rada arī „caur puķēm” paustie minējumi par it kā nepieciešamību universitātēs – līdz šim latviešu valodas aizstāvības pēdējai frontes līnijai – pasniegt priekšmetus sevišķi Austrumu reģionā un bijušajās NVS valstīs pieprasītās valodās, kas varētu būt tikai un vienīgi krievu, ne jau ukraiņu, tatāru vai tadžiku. Vītola izteiktie viedokļi sasaucas ar komunikācijas risku analītiķes Ritas Evas Našenieces rakstu par savā laikā EDSO uzspiesto segregētas izglītības sistēmu ar bilingvālu valodas apmācību, kas LV tikusi uztverta kā Svētie raksti (Ir 12.IX), bij. Saeimas locekles Vairas Paegles komentāru par vārdiem, kam jābūt pirmajā vietā (LA.lv 27.VIII) un jau š.g. 5.III LR valdībai iesniegto, agronoma Andreja Lucāna ierosināto Atklāto vēstuli, ko parakstījušas 176 ievērojamas personas, daudzi TZO kavalieri, visvairāk zemkopji, arī kultūras darbinieki. 

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (NA) ieskatā neko nedod vārdu salikums es esmu par dekolonizāciju, vajadzīgi konkrēti darbigan veicinot to cilvēku izceļošanu, kuri nevēlas šeit, nacionālā valstī dzīvot, gan veicinot latviešu atgriešanos Latvijā, vai latviešu demogrāfisko palielināšanos, (..) gan nepieļaujot nelojāliem cilvēkiem kļūt par pilsoņiem (puaro.lv 10.IX – no intervijas laikrakstā DDD). 

Kaut koalīcija ir kļuvusi latviskāka, NA līdzpr-jam Raivim Dzintaram iemeslu lielam priekam nedod smagās cīņas par it kā pašsaprotamām lietām. Kas izgāza NA ieceri novērst krievu valodas nepratēju diskrimināciju darbatirgū? Kas noraidīja NA priekšlikumus, kā apturēt divvalodības un pilsonības „nulles varianta” referendumus? Kas „noraka” NA priekšlikumus ieviest progresīvo nodokli un samazināt PVN vietējiem pārtikas izstrādājumiem? Kas neļāva NA apturēt uzturēšanās atļauju tirgošanu un mērķtiecīgu nekustamo īpašumu iztirgošanu Krievijas pilsoņiem? (..) Ne jau tikai „SC”, bet arī koalīcijas partneri… „Vienotība” un (Zatlera) Reformu partija (21.VII). 

KF partijas „Jabloko” Maskavas jauniešu nodaļas vadītājs Kirils Gončarovs, viesojoties Rīgā: Latvijai ir sava vēsture. Tas, ka mākslīgi tiek uzspiesta otra valoda, man nav saprotams. Es esmu pretinieks valsts valodas statusam krievu valodai Latvijā. Tas nav arī Krievijas interesēs (LA.lv 23.VII). 

Natuoli nu Viļānu 9. i 10. junī jau sastū godu piec kuortys nūtyka Tievanānu pavasars - naformala i nakomerciala latgalīšu literatu i jūs klauseituoju sasapuļciešona. Ar zuolis pļaušonu i cepļa izteiriešonu suokumā, poezejis i prozys skaitejumim vokorā, guojīni ar guņsvāzom naktī i čuopuošonu iz tiergu nu reita – tā dzejnieks un mācībspēks Valentins Lukaševičs (Ir 1.VIII).

(re)


Māris Bišofs. Ir 2012.III

L A T V I J A I   V I S A P K Ā R T

LIETUVAS Seimas vēlēšanās (14.X) vairākumu gūst kreisās opozīcijpartijas – Darbo partija (~21%) un Lietuvos socialdemokratų sajunga (~19%). 

Diplomātiem tiekot gatavotas īpašas instrukcijas vairākās valodās, arī krievu, lai ārvalstīs skaidrotu valsts vēsturi un cīnītos pret tās izkropļošanu, vēsta LA intervijā (16.VIII) ārlietu ministrs Audronius Ažubalis 

Laikrakstā Lietuvos Rytas (17.VIII) savukārt ar smīnu norādīts, ka KF pseidovēsturnieki konsekventi mēģina pierādīt, ka Lietuvas valsti viduslaikos nav izveidojuši lietuvieši, bet gan austrumslāvi – krievi un baltkrievi; nevarīgajai, apvienotajai Lietuvas-Polijas valstij pievienošanās 17. gs. beigās Krievijas impērijai nākusi kā atpestīšana; Lietuvas Republikas nodibināšanās (1918) bijis ģeopolitisks pārpratums, bet lietuviešu spēcīgā nacionālās pretošanās kustība pēc II Pasaules kara – parasts bandītisms. 

Robežsargi nav ļāvuši iebraukt (30.VII) spilgti sarkanam „Porsche 996”, kura motora pārsegu rotājis dzeltens sirpis un āmurs, jo Lietuvā ir nelikumīgi publiski demonstrēt padomju un nacistiskās Vācijas simboliku (nra.lv 1.VIII). 

IGAUNIJAS ārlietu ministrs Paets (Urmas Paet) LA intervijā (23.VIII) paudis cerību uz pārmaiņām, kad KF politiskajā vidē sāks darboties jaunāko paaudžu pārstāvji. Pašreiz valdošo eliti raksturojot padomju nostalģija un nožēla par PSRS sabrukumu. Latvija, Lietuva un Igaunija bieži tiek vainotas par to, taču galvenais iemesls ir, ka šie elites cilvēki nožēlo PSRS sabrukumu. Baltijas valstis tiek vainotas par to, ka tās izvēlējušās citu ceļu – dalību ES un NATO

Aizsardzības ministrs Urmas Reinsalu Igaunijas II Pasaules kara leģionāru kongresā Sāmsalas lielākajā pilsētā Kuresārē atzīst, ka toreizējo brīvības cīnītāju piemērs arī tagadējai paaudzei pierāda, ka Igaunija ir spējīga pasargāt sevi un savus sabiedrotos, (..) igauņu tauta ir galvenā mūsu nacionālās drošības garantēšanai (LA.lv 19.VII). 

Tviterī prezidenta Ilvesa vārdu salikums par Pussy Riot dalībnieču prāvu un notiesāšanu Maskavā trāpa kā naglai uz galvas: Raganu tiesāšana par zaimošanu definēja kopīgo Eiropas civilizāciju 13. gs

GRUZIJĀ, kā vēsta delfi.lv Aculiecinieks (4.IX), attīstības ceļš ir pārsvarā vērsts uz Rietumiem. Krievu valodu ielās, atšķirībā no kaimiņvalstīm – Armēnijas un Azerbaidžānas praktiski vairs nedzirdēt. 

ZVIEDRU doktorants Fleišers (Rasmus Fleischer) ar savu dubultsējumu Boken un Biblioteket (2011) vitalizējis kvēlas debates par drukātu grāmatu nākotni – to nozīmība nezudīšot, neraugoties uz pieaugošo e-grāmatu popularitāti, un kurš nopietns rakstnieks vēlēsies debitēt ar e-grāmatu? (Ny Tid 2012,34). 

POLIJĀ sakarā ar ASV republikāņu prezidenta kandidāta Romnija (Mitt Romney) vizīti Gdaņskā (30.VII), kur 1980. gadu sākumā plašu, pret promaskavisko režīmu vērstu kustību iesāk strādnieku apvienība Solidarność, tās pašreizējo 700 000 biedru pārstāvis Adamčiks (Andrzej Adamczyk) atteicies apsveikt Baltā nama Ovālā kabineta tīkotāju, solidarizējoties ar amerikāņu strādniekiem un arodbiedrībām (The Nation 31.VII). 

MOLDOVĀ parlaments pieņēmis (12.VII) likumu, kas aizliedz izmantot padomjlaika simbolus, tostarp sirpi un āmuru, kas rotā lielākā opozīcijas spēka, Moldovas kompartijas karogu. 

BALTKRIEVIJAS galvapilsētā Minskā no mazas, vienmotorīgas zviedru privātlidmašīnas opozicionārā projekta „Runā patiesību” ietvaros ar izpletnīšiem nomesti 800 plīša spēļlācīši, lai paustu simpātijas pret cietumos savu uzskatu dēļ ieslodzītajiem baltkrieviem. Lācīšu desants izraisa prezidenta Lukašenkas soda bataljonu ārdīšanos – tiek izraidīts Zviedrijas vēstnieks, divi baltkrievu ģenerāļi spiesti demisionēt, etc., kas rada brangus globālus smieklus – visbriesmīgāko ieroci pret diktatoriem. 

KF – Drošības un ārpolitikas jautājumiem veltītajā 7. starptautiskajā Rīgas konferencē (15.-16.IX) bij. ASV nac. drošības pad-ka Zbigņeva Bžezinska prognozei (videouzrunā), ka ilgtermiņā KF varētu kļūt veiksmīgs Rietumu partneris (vidusšķiras jaunās paaudzes mācīšanās, ceļošana Rietumos, Rietumu dzīvesstila pārņemšana etc.), nepievienojas Vācijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Šmits (Christian Schmidt), kaut arī atzīst briestošās pārmaiņas, piem., aizvien pieaugošo baiļu trūkumu no valsts varas (Diena 17.IX). 

Tajā pat laikā Jamestown Foundation (ASV) vēsta par Kremļa pievēršanos „maigajai varai” bij. PSRS nekrievu reģionos KF ārpolitikas interesēs, īpaši pēc valsts makam dārgā militārā iebrukuma Gruzijā, proti, politiķu uzpirkšanai, politisko partiju/kustību dibināšanai, vāju institūciju, oligarhu/finanšu/ ekonomisko grupu izmantošanai u.c. (kasjauns.lv 17.IX). 

Franks Gordons savukārt aplūko Izborskas kluba labējo ekstrēmistu plānus izveidot Krieviju par jaunas milzu Eirāzijas pamatu – 21. gs. Krievijas ideoloģijai jāpārņem kaut kas no eirāzisma, slavofiliem, pareizticības un Staļina laikmeta padomju pasaules uzskata – tā viens no krievu runas vīriem, Dinamiskā konservatīvisma institūta direktors Vitālijs Averjanovs (LA.lv 17.IX). 

Kamēr blogists Alehins (Ir 18.VIII) no sirds priecājas par Pussy Riot palīdzību pietuvināt atbrīvošanās dienu no feodālās postsovjetu tumsonības, Atis Skalbergs pakavējas pie opozicionāru mītiņiem Maskavā un Sanktpēterburgā, varas aparāta draudiem to vadoņiem, piem., Aļeksejam Navaļnijam, arī pie Kalmikijas delegātu KF premjeram Dmitrijam Medvedevam Volgogradā iesniegtās prasības (ko atbalsta arī ičkerieši un Pievolgas vācieši) izmaksāt kompensācijas – 3 milj. rubļu (~46 500 Ls jeb $93 000) par katru Staļinlaikā represēto (Latvija Amerikā 25.VIII). (re)

EU/ES - EC/EK - NATO - OECD – Sakarā ar Nobela Miera prēmiju (2012) Eiropas Savienībai par miera, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: ES patiešām ir veiksmes stāsts ... apbalvojums ikvienam Eiropas pilsonim (12.X). 

Sakarā ar Vōlstrīta izraisītās globālās ekonomiskās krīzes (2007/2008) seku sekmīgu pārvarēšanu, Vācija izteikusi atbalstu Latvijas uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kas varētu notikt nākamgad, – tā ārlietu ministrs Vestervelle (Guido Westerwelle) (LA.lv 27.VIII). 

Latvija ir Vācijas kancleres Angelas Merkeles otra mīļākā valsts Eiropā, apgalvo žurnālists Kārlis Streips un izsaucas: Izmantojiet šo iespēju! 

Un ko par finanšu krīzi ES valstīs saka franču intelektuālis, publicists Levijs (Bernard-Henri Lévi, Francijā vienkārši BHL), viens no Nouveaux Philosophes kustības vadītājiem aizvadītā gs. 70. gadu otrā pusē? – Agrāk teica: vai nu sociālismu, vai barbarismu. Šodien jāsaka: vai nu politisku savienību, vai barbarismu. Vai labāk: federālismu vai sairšanu, kam uz pēdām sekotu sabiedrības regress, nedrošība, bezdarba eksplozija un nabadzība. Un varbūt vēl labāk: vai nu Eiropa spers vēl vienu soli politiskas integrācijas virzienā, bez kura vienotas valūtas sistēmai nav cerību pastāvēt, vai arī tā pametīs Vēsturi un ienirs haosā. Vairāk izvēļu nav: vai nu politiska savienība, vai nāve (HuffPost 13.IX). Un to pašu lakoniskāk Eiropas Komisijas prezidents Baroso (José Manuel Barroso) savā ikgadējā paziņojumā par stāvokli ES: Doma, ka mēs varam sasniegt augstu attīstības pakāpi vienatnē, ir aplama (BBC 12.IX).

(re)

 

O L I M P I Ā D Ē  L O N D O N Ā no Latvijas sportistiem zelta medaļu izcīna BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, bet bronzu – pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš, pieveicot Nīderlandi. No Lietuvas pie zelta 100 m distancē brasā tiek 15-gadīgā peldētāja Rūta Meilutīte (Meilutytė), pie sudraba – Aleksandras Kazakevičius grieķu-romiešu cīņā un kanoe airētājs Jevgņijus Šukļinas, bet pie bronzas – bokseris Evaldas Petrauskas. No Igaunijas sudrabu gūst Heiki Nabi grieķu-romiešu cīņā, bet bronzu diska metējs Gerds Kanters. Par vislielāko sensāciju kļūst Anglijā (pēc mātes nāves autokatastrofā) pie tēva, melna darba darītāja, dzīvojošā, slavējami „spītīgā” Rūta Meilutīte ne tikai sakarā ar medaļu, bet arī atbildi angļu žurnālistiem: Lielbritānijas pilsone es nebūšu. Tikai dzīvoju šeit, bet vienmēr palikšu lietuviete. Nekad neatteikšos pārstāvēt savu dzimteni. Tas nav pat jājautā, bet to jautā daudzi (The Telegraph 30.VII u.c.). Jāpiebilst, ka pirms olimpiādes Londonā notiek Poetry Parnassus (Dzejas Parnass), pulcējot 145 olimpisko nāciju dzejniekus. LV pārstāv Kārlis Vērdiņš (JG270:11-12).

(re)

Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš

Rūta Meilutytė

C I T U R   Ģ E O P O L I T I S K A J Ā   T E L P Ā

ASV atslepenotie (10.IX), ar PSRS drošības spēku (NKVD) īstenoto Katiņas slaktiņu (1940.IV) saistītie dokumenti (1 000 + lpp) liecina, ka Vašingtona, kaut arī jau kopš 1942. g. netrūcis pierādījumu par vairāk nekā 22 000 poļu armijas un policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru noslepkavošanu pēc Sarkanarmijas iebrukuma Polijā (1939), šo kara noziegumu tīši nosegusi, oficiāli uzskatīdama to par nacistu propagandu un nevēlēdamās, neraugoties uz Auksto karu, izteikties kritiski par savu kara laika sabiedroto cīņā pret Hitlera Vāciju, – līdz pat Mihaila Gorbačova atzinumam (1989), ka par noziegumu atbildīgs ir Staļins. Kad kādam augsta ranga amerikāņu valsts darbiniekam piedāvāti fakti par Katiņu, viņa atbilde bijusi: Tie iekļautos manā interešu lokā tikai tad, ja tie pierādītu vāciešu vainu (<http://www. archives.gov/research/foreign-policy/katyn-massacre>, AP, BBC, ir.lv, bns.lv 10.-11.IX). 

Occupy Wall Street 1. gadskārtā (17.IX) liels skaits Ņujorkas policistu, neizvairoties no brutalitātes pielietošanas, aiztur vismaz 180 protestētāju, viņu vidū arī žurnālistus, kad tie virzās no OWS kustības šūpuļa Zukoti (Zuccotti) parka ASV biržas ēkas virzienā, vēršot uzmanību uz finansistu, oligarhu un baņķieru elites ekonomisko/politisko patvaļu, pieprasot sociāli līdzsvarotāku bagātības sadalījumu, korporāciju politiskās ietekmes mazināšanu, pieejamību augstākai izglītībai ne tikai bagātnieku atvasēm u.c. 

Aizturētā OWS demonstrante

Korporatīvie mediji jau gadu pusotru ir pārsātināti ar republikāņu kandidātu prezidenta amatam, bezgala garlaicīgo mormoņu jeb Pastarās dienas svēto sektas bīskapu, bij. Masačusetas gubernatoru, robotveidīgo miljardieri Ramniju (Mitt Romney), kura komandai šogad pievienojas (11.VIII) viceprezidenta amata tīkotājs, ultrakonservatīvais kongresmens Raiens (Paul Ryan), kurš jau no padsmitnieka gadiem dievinājis un joprojām pat savus asistentus Kongresā mudinot lasīt cariskajā Krievijā žīdu ģimenē dzimušās, uz ASV 20 gadu vecumā emigrējušās, vēlāk par autori kļuvušās Einas Rendas (Ayn Rand, īst.v. Aļiza Zinovjevna Rosenbaum, 1905-1982) grāmatas, kur glorificēta nevienlīdzība, neierobežots, anarhistisks, ultraegoistisks kapitālisms, kura augļu vērta esot tikai pavisam niecīga grupiņa „gudru/talantīgu” plutokrātu, kamēr „stulbās” masas nav nekas vairāk kā „parazīti”. 

Grūti nepievienoties Republikāņu Nacionālo konventu (Floridas pilsētā Tampā, 28.-30.VIII) apmeklējušajam Robertam Zīlem, kurš juties mazliet nepatīkami, dzirdot/vērojot (šo rindiņu rakstītājam tikai TV pārraidēs) milzu gaviles pie solījuma atjaunot „The American dream”; daudzu tūkstošu lielā pūļa atkārtoti skandināto U-S-A, U-S-A, runas par ASV kā pasaules vadošo nāciju... etc., etc. (Delfi 6.IX). 

KANĀDAS franciski runājošā provincē Kvebekā (Quebec) pēc masīvām Occupons l’éducation demonstrācijām (kopš š.g. februāra) izbalsota (4.IX) valdošā partija ar visu savu studiju maksas paaugstināšanas plānu, kas droši vien rada aukstus sviedrus publisku protesta akciju apmētātājiem ar disfēmismiem jeb aizvainojošiem vārdiem.

(re)

 

S T A T I S T I K A

Pēc jaunpublicētajiem (4.IX) Centrālās statistikas pārvaldes datiem LV pērn zaudējusi 32 800 iedzīvotāju – mirušie pārsnieguši dzimušo skaitu par 9 700, kamēr 23 100 atstājuši valsti. Š.g. sākumā LV iedzīvotāju skaits: 2 042 000. Blīvums samazinājies no 41 cilvēka (1990) līdz 32 uz km2 (BNS). 

TNS Latvia un LNT raidījuma 900 sekundes aptauja liecina, ka 54% iedzīvotāju uzskatā nepieciešams īstenot reemigrācijas plānu (apollo.lv 26.VII) 

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks par sadarbību ar diasporu Rolands Lappuķe min 300 000 LV piederīgo ārzemēs – 100 000 Lielbritānijā, 25 000 Īrijā, 20 000 Skandināvijā, 14 000 Vācijā, bet vairāk nekā 90 000 esot saistīti ar ASV. Ekonomikas ministrijas eksperts Normunds Ozols domā, ka līdz 2030. g. varētu atgriezties 120 000 jeb 62% (NRAL 18.VII). 

Žurnāla Foreign Affairs (13.IX) rakstā uzlielīts baltiešu ekonomiskais pieaugums – Igaunijā 7,6%, Latvijā 5,5%, Lietuvā 5,9% (ASV tas ir 1,7%). 

No ES valstīm Eurostat reģistrē (17.X) visaugstāko eksporta pieagumu (14%) Latvijā 

Akamai State of the Internet vēsta, ka Latvija š.g. pirmajā pusē kļūst par vienu no 10 labākajām internetā – ar 8,8 Mbps ātrumu ieņem 5. vietu (aiz Dienvidkorejas, Japānas, Honkongas, Nīderlandes), atstājot aiz sevis Īriju (7,3), Somiju (6,9), ASV (6,7) u.c. (tvnet.lv 10.VIII). 

The New York Times Magazine (28.VII) attiecina ASV prezidenta Rēgena (Ronald Reagan) izteikumu We fought a war on poverty and poverty won (mēs cīnījāmies pret nabadzību, bet nabadzība uzvarēja) uz mūsdienu „sapņu zemi” Ameriku – 104 milj. jeb 1/3 daļas iedzīvotāju (no 308 milj.) atalgojums ir zem nabadzības līmeņa, pie tam 20,5 milj. saņem mazāk nekā pusi no nabadzības līmeņa atalgojuma, 46 milj. saņem pārtikas kuponus (food stamps) un 6 miljoniem kuponi ir „vienīgais ienākums”. TV kanāls MSNBC (8.IX) savukārt ziņo par 5,7% iedzīvotāju, kam esot „ļoti zema barības drošība” (very low food security), bet pēc organizācijas Physicians for a National Health Program (Ārsti par nacionālo veselības aprūpi) datiem katru gadu mirst ap 45 000 amerikāņu tikai tādēļ, ka medicīniskā aprūpe viņiem nav pieejama vai viņi nespēj to atļauties (The Nation 17.IX).

(re)

 

Materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Māris Brancis (mb), Rolfs Ekmanis (re).

 

 

Jaunā Gaita