Jaunā Gaita Nr. 263.-264 ziema 2010, pavasaris 2011

 

 

Vilnis Auziņš

KULDĪGAS IEDZĪVOTĀJI
CAUR MODRA RUBEŅA PRIZMU

AR PAŠA FOTOMEISTARA PIERAKSTIEM

 

Fotogrāfi kopš sava aroda rašanās brīža izmanto profesionālās iemaņas, lai attēlotu savus laikabiedrus. Nav noslēpums, ka cilvēki pirmām kārtām interesējas par sevi, par sava tēla/izskata atbilstību savām vēlmēm un vīzijām. Fotoportretos parasti tēls veidots pozitīvāks, vizuāli saistošāks. Bet līdz ar fotogrāfijas uzņemšanos būt arī par sava laika hronistu, par sava laika savdabīgu tulku, arvien vairāk fotogrāfu uzdrošinās neievērot cilvēku diktēto sava tēla režiju. Fotogrāfu intelektuālā patstāvība iezīmē jaunu kvalitāti gan portreta jēdziena, gan cilvēku esības dokumentēšanā. Latvijā šo procesu sākums vērojami tikai 20. gs. 70. un 80. gados. Protams, fotogrāfu īpatns vērojums vai pat komentārs ir sastopams vairāku Latvijas 20. gs. portretu meistaru radošajā mantojumā, tomēr tie visbiežāk izceļas ar romantiski ievirzītu piktoriālismu. Sociālā komentāra portreti parādās tikai aizvadītā gadsimta 80. gadu nogalē. Kuldīgas foto kluba vadītājs Modris Rubenis ir viens no pirmajiem, kurš saskata laikmeta koptēla veidošanas iespēju ar savu fotokameru, kas tolaik saistīta ar zināmu iedrošināšanos, jo varēja sagādāt lieku uzmanību no represīvo iestāžu puses.

Modra Rubeņa sociāli komentējošo portretu kolekcija pirmoreiz pieejama atklātībā Rīgā (1991), Revolūcijas (tagad Kara) muzejā – tālu no to gadu fotogrāfijas centriem, – pateicoties muzeja darbinieku daudz plašākam revolucionārisma jēgas tulkojumam un Kultūras Fonda atbalstam. Rietumeiropā un Ziemeļamerikā līdzīgas kolekcijas un to izstādes pazīstamas jau 20. gs. pirmajā pusē. Atmiņa reizēm ir īsa. Latvijā ārējo apstākļu dēļ mēs vairākas desmitgades nebijām pamanījuši savu nezināšanu. Nebijām arī novērtējuši fotogrāfijas kultūrvēsturisko nozīmīgumu. Kolekcijas „Kuldīgas pilsoņi” sākums meklējams pirms apmēram 20 vai vairāk gadiem. Pēdējos gados Modris ir atgriezies pie šī kultūrvēsturiski svarīgā projekta, pārvarot daudzus tipiskus sadzīves ierobežojumus, kā arī mūsdienu sabiedrības vienaldzību, kas var būt daudz iznīcinošāka par jebkura padomju varas iestāžu ierēdņa lojalitātes izpratni.

Kolekcijā „Kuldīgas pilsoņi” ietilpstošie apmēram 40 uzņēmumi ir reta laikmeta liecība, ko raksturo vispārinājuma, subjektīvas interpretācijas un lokālas vēstures faktu savijums. Katru fotogrāfiju autors uz vietas uz fotolapas papildinājis ar saviem paskaidrojumiem. Vizuālā realitāte savienojumā ar autora toreizējo attieksmi pret fotografējamo objektu dod pārliecinošu priekšstatu par tā laika cilvēkiem un vidi.

Nesen nodibinātais veidojums FotoForma ar fotogrāfa laipnu atļauju uzsāka „Kuldīgas pilsoņu” izstāžu sēriju, saņemot negaidīti pozitīvus apliecinājumus no skatītājiem, kuri pirms 20 gadiem tikai mācījās staigāt. Kuldīgas muzeja paustā interese sola iespēju, ka Modra Rubeņa pilsoniskās pozīcijas fotogrāfiskā izpausme neizklīdis tikai pasaules plašajos ceļos. Iespējams, ka laika distance ir neizbēgams priekšnoteikums vēstures izpratnei.

Fotogrāfs un žurnālists Modris Rubenis (1951) beidzis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (tagad Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju), strādājis par sporta pedagogu un administratoru Liepājā un Kuldīgā. Kopš 1983. gada piedalījies vai arī vadījis dažādus fotoprojektus. Viņa darbi atrodami muzejos un privātkolekcijās Latvijā, Šveicē un ASV. Piedalījies personāl- un grupu izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Šveicē, Austrijā, Nīderlandē, Slovākijā, Grieķijā, Krievijā, Japānā, ASV.

Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Vilņa Auziņa paša fotogrāfijas eksponētas daudzās solo un grupu izstādēs Latvijā un arī ārzemēs.

 

Uzklikšķiniet, lai palielinātu!

 

Jaunā Gaita