Jaunā Gaita Nr. 260. pavasaris 2010

 

 

NOZĪMĪGS INTONĀCIJU PĒTĪJUMS

 

Rasma Grīsle. Heterotonu vārdnīca un heterotonijas pētījumi. Rīga: Zinātne, 2008. 158 lpp.

Vārdu heterotons un no tā izrietoos atvasinājumus heterotonija, heterotonisks, heterotoniski, heterotonēt, heterotonizēt, heterotonējos Rasma Grīsle radījusi, lai runātu par vārdiem vai vārdkopām, kam leksiskā vai gramatiskā nozīme ir daāda, bet kas fonētiski atķiŗas vienīgi ar zilbes intonāciju. ī senā zilbes intonāciju atķirība indoeiropieu valodās ir patvērusies vēl tikai latvieu un leiu valodā un pavisam minimāli vai varbūt tikai ilūzionāri slovēņu un serbu valodā. Par o īpatno valodas parādību ir rakstīts daudz, sākot ar vairākiem 19.gs. autoriem (sk. 97. un 115. lpp.), turpinot ar plaiem Jāņa Endzelīna pētījumiem un paas autores it kuplo publikāciju un/vai referātu klāstu (105), un beidzot ar doktorantu kursu darbiem ne tikai Latvijā. Savus pētījumus Rasma Grīsle tagad publicējusi visiem pieejamā grāmatā.

Latvieu valodas garajās zilbēs izķir trīs intonācijas: stieptu [], krītou [ ] un lauztu [^], kas heterotoniskos vārdos rada nozīmes atķirību, piem., rausi (cepumu) [raũsi], rausi (vilki kopā, piem., naudu) [rusi], rausi (spēcīgi vilksi) [rasi]. Tūlīt gan autore norāda, ka āda trīs intonāciju atķirība ir dzīva apmēram 60 pagastos Vidzemes vidienē ap Valmieru un četros Zemgales pagastos, cituviet izkiŗ tikai divas: latvieu rietumu izloksnēs zudusi atķirība starp krītoo un lauzto intonāciju, austrumu izloksnēs starp stiepto un krītoo. Autore, uzaugdama Kaugaros pie Valmieras kā vārdnīcā, tā teksta piemēros pamatā likusi savu Vidzemes vidienes izrunu ar trim intonācijām, piebilstot, ka uzrādītos heterotonu piemērus apsveŗot, jāņem, protams, vērā, ka daās saknēs un piedēkļos intonācijām citur var būt citāds sadalījums un arī līdzskaņu izruna beigu zilbēs var būt citāda nekā Vidzemes vidienē (99., 117).

Bez tā, ka ī parādība ir interesanta valodniekiem un kultūrvēsturniekiem, tā ir nozīmīga latvieu valodas runātājiem. Ilustratīvi un brīam asprātīgi autore parāda, kā intonāciju neievēroana var radīt pat smieklīgus pārpratumus (nāc rīt! nākamajā dienā vai bez sāta saēsties; parunāsim par autiņiem automaīnām vai bērna autiņiem).

Vārdnīcas daļā (17-94) ievietots pāri par 800 vienību, starp tiem ap 40 trijatu, piem., Rāva (pagasts Kurzemē) [rva]::purva rāva [rva]::aiz rokas rāva [rva], pārējie ir pāŗi jeb divati, piem. zāle (telpa) [zle] :: zāle (augs) [zle]. Starp piemēriem ir arī vārdi, kas tikai retam latvieu valodas runātājam būs zināmi, piem., verga, vaigot, stīgs, riekums, prieds, poļa u.c., tāpat vārdu varianti, piem., staiga (staigāana), rūka (rūcējs), taču vārdiem pievienotie skaidrojumi ļauj, pa brīam pasmaidot un ko jaunu iemācoties, izbaudīt autores vākumu. Heterotonu trijotnes un pāŗi identificēti arī pēc tipiem, norādot, vai vārdi pāŗos vai trijotnēs heterotonē visos locījumos jeb totāli (T), pa daļai jeb parciāli (P), tikai daos locījumos jeb fragmentāri (F) vai visbieāk tikai vienā locījumā jeb singulāri (S). Visi četri tipi pamatīgi izskaidroti rakstā Latvieu leksisko heterotonu tipi (1990). Būtu gribējies, kaut būtu norādīti arī bieāk lietojamie heteroniskie vārdu pāŗi. Un īpai jauki būtu, ja grāmatai līdzi nāktu kompaktdisks jeb tvarts ar ierunātu vārdnīcas saturu.

ī vārdnīca nederēs par rokasgrāmatu, lai iemācītos pareizās intonācijas, jo, kā autore aprādījusi, intonācijas atķiras ne tikai starp Vidzemes vidienes un rietumu, resp., austrumu izlokņu runātājiem, bet pat starp blakus pagastiem (116). Vairāk par to lasāms rakstā Heterotonu atķirības izloksnēs (1973). Latvieu vidus dialekta runātājiem vārdnīca toties būs labs palīgs savas izrunas pārbaudīanai.

Grāmatas otrā daļā ievietoti astoņi Grīsles pētījumi, kas no 1970. līdz 1997. gadam publicēti daādos baltistikas urnālos vai nolasīti konferencēs, no tiem viens angļu valodā Dzintras Bondas (Bond) tulkojumā. Tā kā raksti tapui daādām auditorijām, daļa informācijas atkārtojas no raksta uz rakstu. Divos rakstos Heterotonijas pētījumi (1970) un Latvieu zilbes intonāciju semantiskais svars (1972) gandrīz viscaur identisks teksts, atķiroties vienīgi ar heterotonu piemēriem. Liekas, ka lietderīgāk būtu bijis grāmatā ievietot tikai otru rakstu, kur teksts ķiet mazliet rediģēts un piemēri vieglāk uztverami. Rakstos heterotonu nozīmju tulkojumi ir vācu valodā; tie, kam vācu valodas zināanu nav, var griezties vārdnīcas daļā, kur vārdu skaidrojumi vai lietojuma vārdkopas latvieu valodā.

Kaut tā tieām ir, ka latvieu valodā heterotoni var būt ne vien atseviķi vārdi, bet arī veselas vārdkopas, lielākā daļa no autores piemēriem ķiet diezgan attālināta no reālas runas situācijas, piem., kā jūs iesit sienā? (101) vai kā jāsit laukā, kopēji? (119). Lasītājiem varētu būt labs vingrinājums izdomāt savus intonātīvo pretstatu vārdkopu piemērus.

Jau priekvārdā minēts, ka atbilsme latvieu intonācijām sastopama arī leiu valodā; tas tuvāk apskatīts rakstā Heterotoniskas baltu sintagmas(1985) un tam sekojoās tabulās. Atzīmēts, ka leiu valodā ir tikai divu intonāciju sistēma (kāpjoa un krītoa) un pavisam retos gadījumos sastopami leksiski līdzinieki abās valodās, piem. la. siets siets, lei. sietas sietas, kuŗu intonācijas, protams, atķiŗas [sec::sic] un [siẽtas::setas]. Īsais rakstiņ ar pievienotām, tuvāk neizskaidrotām Heterotoniskām sintagmām tomēr atķaida grāmatas viengabalainību.

Nobeigumā plaa Rasmas Grīsles bibliogrāfija (1955-2008) ar 188 ķirkļiem, ieskaitot četras Rasmas Grīsles rediģētas grāmatas un 11 rakstus par Rasmu Grīsli.

Grāmatā nopietna argumentācija par latvieu valodas intonāciju vienreizīgumu un nozīmīgumu ar baām par iespējamu to zudumu un līdz ar to daudzu vārdu nozīmju sajukanu.

Lalita Muiniece

 

Valodniece, folkloriste, dzejniece Lalita Muiniece dzīvo pārmaiņus Rīgā un Mičiganas pavalstī, ASV.

 

 

Jaunā Gaita