Jaunā Gaita Nr. 258. septembris 2009

 

 

PAR LATVIJAS PASTMARKĀM

Robert Fearnley. The Latvian Issues. Bristol: SilverWood Books, 2008. 180 lpp.

Roberts Fērnlijs jau sen ir izrādījis interesi par latviešiem. Ir iznākušas grāmatas ar viņa un Veltas Sniķeres angliski tulkotiem Andreja Eglīša un Zinaīdas Lazdas dzejoļiem, viņa tulkotas latviešu burvju pasakas (ar Maijas Tabakas ilustrācijām), arī vairāki Eduarda Freimaņa romāni. Grāmatu par Latvijas pastmarkām viņš sācis sastādīt jau 1972. gadā, balstoties uz materiāliem angļu Nacionālās filatēlistu biedrības (National Philatelic Society) bibliotēkā. Sākotnējo ieceri izdot visaptverošu darbu par Latvijas pastmarkām autors atmetis, tās vietā koncentrējoties uz vēsturiskiem apstākļiem, kādos tās izdotas, un kas uz tām attēlots. Bet tā kā grāmatā, diemžēl, aprakstīto pastmarku attēli neparādās, zinātkāram lasītājam līdztekus ieteicams lietot kādu no pasaules pastmarku katalogiem (amerikāņu Scott’s, angļu Gibbons vai vācu Michel gadskārtējos sējumos). Latvijas pastmarku attēlus var skatīt arī interneta lapā www.latvianstamps.com, ko veidojis Atis Blāķis.

Piedevām autors sniedz dažādus techniskus datus, kas pasaules katalogos parasti neparādās, tostarp lokšņu formātus, metienus, mākslinieku vārdus, atsevišķo marku izdošanas datumus – ja kāda sērija nav izdota vienā laika, kā arī zobojumus – ja vienā sērijā tie ir atšķirīgi. Derīga informācija speciālistiem! Vienlaikus jāizsaka brīdinājums – Fērnlija dotā informācija reizēm atšķiras no citur atrodamiem datiem, piemēram, arī no tās, kas atrodama pastmarku tirgotāja Kārļa Ķezbera (Stereo Stamps) 1979. gadā izdotajā Latvijas pastmarku katalogā. Rodas arī tādi jautājumi, uz kuriem līdz šim laikam absolūti uzticamu atbilžu nav, piemēram, par pašām pirmajām Latvijas pastmarkām – ar Anša Cīruļa zīmēto saulīti. Tās ir vienreizējas un slavenas, jo iespiestas uz aptuveni 80 vācu armijas karšu mugurpusēm. Šī jautājuma pētītāja Apsīša (William Apsit) rezultātus (www.apsit.com/mapstamp.htm) Fērnlijs savās karšu uzskaitēs un aprakstos nav izmantojis, tā vietā atsaucoties uz dažiem citiem avotiem, piemēram, ļoti raženā un plaši pazīstamā filatēlista Melvila (F. J. Melville). Kā Apsītis, tā arī Fērnlijs atzīst, ka viņu uzdotās informācijas pareizība nav absolūti pierādīta. Tādēļ arī nepārsteidz datu nesakritība karšu sarakstos.

Fērnlijam ir tendence romantizēt vēstures norises. Piemēram, latviešu strēlnieku astoņi pulki vieni paši esot nosargājuši frontes daļu Latvijā pret veselām divām vācu armijām. Varbūt tulkošanas misēkļu dēļ Pagaidu Nacionālo padome (kas sanāca Valkā 1917.XI, vēlāk Petrogradā un Rīgā) un Tautas Padomi (kas 1918. gadā proklamēja Latvijas valsti), nosauktas vienādi – Provisional Latvian National Council, autoram pašām varbūt neapzinoties starpību. Ir arī kļūdas. Tiesa, Zigfrīds Meierovics panāca Latvijas de facto atzīšanu no Anglijas puses nedēļu pirms valsts proklamēšanas, bet ne jau 11. decembrī! 63. lpp. Latvijas armijas pretuzbrukums pret Bermonta spēkiem Daugavgrīvas cietoksnī ar angļu un franču kara kuģu artilērijas atbalstu sācies 16. oktobrī 15 minūtes pēc dienas vidus. Toties 117. lpp. tas noticis dienu agrāk. Edgars Andersons Latvijas vēsturē 1914-1920 savukārt norāda, ka sabiedroto karakuģi atklājuši uguni 15. oktobrī pulksten 13.15, lai latviešu vienības spētu sekmīgi pārcelties Daugavai. Un tad vēl šāda nesakarīga vārdkopa: jaunā valūta bija vērta tieši divreiz vairāk nekā vecā, t.i., 50 kapeikas = 1 santīms, 1 rublis = 2 santīmi, 50 rubļu = 1 lats. Tam pievienojas problēmas ar mūsu diakritiskajām zīmēm un arī ar vietvārdiem. Vietām lietots vārds Tartu, bet citur Terbata, kas nelatviešiem neko nenozīmē. Tāpat par Raiņa dzimšanas vietu – „at Varslavani”, kas, kā zinām, ir lauku māju nosaukums.

Vērtīgi ir diezgan izsmeļošie apraksti par apstākļiem, kādos radušās dažādās marku sērijas, piemēram, Smiltenes un Elejas provizoriskie izlaidumi un viena it kā Baltkrievijas militāriem spēkiem domāta sērija. Interesants ir stāsts par pirmo, īsu laiku Jelgavā pārdoto marku sēriju, ko radījis Bermonta ģenerālis (un pastmarku krājējs) Dāvidovs, uzspiežot Jelgavā apķīlātajām Latvijas markām apli ar pareizticīgo krustu. Tas Dāvidovam personīgi un viņa adjutantam prasījis pāris dienas, jo pārdruku viņi katrai markai uzspieduši atsevišķi ar roku. Rīgas atbrīvošanas piemiņas markas esot izdevusi Niedras valdība savās pēdējās valdīšanas dienās. Tās tika lietotas arī pēc tam, tāpat kā Niedras laikā turpināja lietot Tautas Padomes (Ulmaņa valdības) izdotās markas. Vēl kuriozāki ir izdošanas datumi pēdējai pirmskara neatkarīgās Latvijas sērijai ar mazo Latvijas ģerboni, ko sāka izdot 1940. gada janvārī, tātad Ulmaņa valdības laikā. Bet divas pēdējās vērtības (30 un 35 santīmu) iznāca tikai augusta otrajā pusē – kad Padomju Savienība bija jau žēlīgi uzņēmusi Latviju savu republiku saimē. Tām oktobrī sekoja jaunā ģerboņa pastmarku sērija ar sirpi un āmuru un valsts apzīmējumu Latvijas PSR, bet vēl vienmēr ar vērtībām latos un santīmos. Tikai 1941. gada janvārī Latvijas pasta iestādēs sāka pārdot PSRS markas.

No Fērnlija arī uzzinām, ka ārzemju filatēliskās preses vērtējumi par Latvijas markām bieži bijuši stipri negatīvi. Bijušas aizdomas, ka markas izdotas lielā mērā krājēju izmantošanai – naudas pelnīšanai. Tās bijušas pamatotas 20. gados – līdz pat 1933. gadam. Tai laikā Latvijas pasts piemiņas marku sērijas laida klajā mazos metienos, kas pasta iestādēs bijušas pārdošanā dažkārt tikai dažas stundas. Dažos gadījumos gandrīz viss metiens tūlīt pārdots kādam pastmarku tirgotājam. Ar labdarīgiem mērķiem domātajām piemaksām pārdošanas cena nereti daudzkārt pārsniedza nominālo pasta vērtību. Kopš tam citas valstis ir darījušas to pašu daudz lielākā apmērā, bet toreizējie Latvijas pasta paņēmieni Latvijai slavu necēla.

Jānožēlo, ka dažas ievērojamas markas Fērnlijs nav pieminējis, piemēram, reto, kļūdas dēļ divu santīmu markas krāsās iespiesto viena santīma LTAB marku, un arī retās 1938. gadā izdotās grāmatiņas. Nepieminēts palicis fakts, ka no pasta arhīva izlaupītas dažādas nezobotas loksnes ar markām, kas pastā tikušas pārdotas tikai zobotas. Rezultātā šīs nelikumīgi izplatītās pastmarkas vēl tagad diezgan bieži parādās tirgū. Tāpat nepieminētas palikušas Latvijā lietotās Igaunijas pastmarkas, kas dzēstas ar Latvijas vietu zīmogiem Brīvības cīņu laikā, kad Ziemeļvidzemes vienu daļu kontrolēja igauņu armija. Vērts arī atzīmēt, ka no tā laika, kad Palanga vēl nebija atdota Lietuvai, var atrast agro izlaidumu Latvijas markas ar zīmogu Palanga/Latwija. Autors apraksta Otrā Pasaules kara vācu okupācijas laikā Latvijā lietotās Vācijas pastmarkas ar Hindenburga un Hitlera attēliem, kā arī Hitlera markas ar pārdruku OSTLAND, bet nemin vācu iestāžu lietotās Vācijas markas ar kāšu krustu ozollapu vainagā un uzrakstu Dienstmarke/Deutsches Reich. Noslēdzot šo apskatu, jāizsaka protests Fērnlija pašās beigās teiktajam, ka pēdējās neatkarīgās Latvijas pastmarkas iznāca Kurzemē 1945. gadā. Fīrera dzimšanas dienā izlaistās markas ar Hitlera attēlu un pārdruku KURLAND gan nav pareizi piesiet neatkarīgajai Latvijai.

Grāmata varētu kalpot kā The Latvian Issues pirmais uzmetums, par ko Robertam Fērnlijam pienākas atzinība un pateicība.

Juris Raudseps

Juris Raudseps nodarbojies ar filatēliju jau bērnības gados Rīgā. Elektroinženierzinātņu maģistrs. Strādājis NASA, arī iestādēs, kam sakars ar amerikāņu transportsistēmu.

Jaunā Gaita