Jaunā Gaita Nr. 258. septembris 2009

 

NO BIRKERTA UN FRANKA LĪDZ HOPERAM

Vēstule no Čikāgas

 

Skatos pasta kastītē, re, labi ļaudis atsūtījuši divus rakstus, Svena Birkerta, kurš lasa Harvardas Universitātē, vada rakstniecības seminārus, ir atzīts esejists, rakstnieks, kritiķis, vārdu meistars, arī galvenais redaktors literārajam žurnālam Agni (kas iznāk divreiz gadā un ko sponsorē Bostonas U.). Viņa darbus tā uz ātro izlasīt nemaz nevar. Ar savu spēcīgo piegājienu aprakstāmajai vielai autors vienkārši ņem un satracina lasītāju tā, ka tas neapmierinās tikai ar Birkerta skatījumu, bet tam pa visām varītēm ir arī jāredz/jālasa viss, par ko Birkerts rakstījis.

Šoreiz par Agni pērngada rudens numurā ievietoto Birkerta eseju „The Advertent Eye” (Vērīgā acs), kas veltīta Roberta Franka kontroversiālo fotogrāfiju grāmatai The Americans ar pazīstamā bītniku (Beat Generation) rakstnieka Keroaka (Jack Kerouac) ievadu. Franks dzimis Šveicē (1924). 1950. gadu vidū iemūžinājis fotogrāfijās Savienotās Valstis. Darbu izlase vispirms izdota Parīzē (Robert Delpire, 1958) kā Les Américains, kam seko progresivā amerikāņu apgāda Grove Press izdevums (1959), bet ievērību Savienotājās Valstīs Franka darbi izpelnās tikai pērngad, kad Steidla izdevniecība (Göttingen: Steidl Verlag, 2008) Vācijā publicē paplašinātu The Americans izdevumu.

Nu jāmeklē rokā Franka grāmata. Visās apkārtējās bibliotēkās tās nav – ne Barringtonā ziemeļos, ne Šaumburgā dienvidos, ne Palatīnā ziemeļaustrumos, ne tepat tuvējā divgadīgajā Harpera novada koledžā. Laikam jau dzīvoju tumsonīgā rajonā! Bibliotekā Palatīnā uzzināju, ka Franka grāmata visā pasaulē atrodama 185 bibliotēkās, no tām 11 Ilinoisas štatā. Arī žurnāls Agni ir tikai kādās 6 vai 7 bibliotēkās Čikāgā un tās apkārtnē. Bet laikam jau būšu runājis ar bibliotekāri par Birkerta fotogrāfiju kopojumu tik aizrautīgi, ka solījās to pasūtīt bibliotēkai un dot man tajā iedziļināties veselas trīs nedēļas. Tā nu Birkerta esejas dēļ Franka grāmata tagad ir 12 Ilinoisas bibliotēkās.

Birkerta domas „Vērīgajā acī” ir radniecīgas viņa domām par lasītajām un pārlasītajām grāmatām sējumā Reading Life: Books for the Ages (Saint Paul, MN: Graywolf Press, 2007): Ir jau tā, ka ārējā uztveršana ar redzi, formālā spēja aptvert attēlu nemainās. Ikviens, aplūkodams fotogrāfijas 1960. gadā, redzētu to pašu, ko es redzu šodien – tās pašas kompozicionālās nianses, tos pašus piedomātos paskaidrojumus. Bet šodien viena un tā paša fotouzņēmuma izraisītais atspoguļojums apziņā ir pilnīgi savādāks, it kā fons būtu kļuvis pavisam savādāks – tā Birkerts. Kādēļ? Lūk, tādēļ, ka mēs ne tikai redzam uzņēmumu, bet arī jūtam un savstarpēji sasaistām to ar mūsu pašu pieredzi. Cilvēks, kurš nodarbojas ar vizuālu izklāstīšanu, saredz pasauli savādāk, spraigāk, nekā mēs pārējie – Roberta Franka fotogrāfijas iedvesmo domāt par izmaiņām ASV pēdējos 50 gados. Redzami bēru skati, vīriešu ateja, melnādains kurpju spodrinātājs, liels skaits kumožveidīgo elektrisko skaņuplašu spēlētāju (jukeboxes), benzīna pildītava, nospiesti, nobažījušies, nesmaidīgi ļaudis ielās, pie logiem, māju durvīs. Vientulības skati. Acu priekšā parādās Hopera Naktsvanagi (Nighthawks,1942). Skaudras vientulības atainojums. Atkal skriešana uz bibliotēku. Atrodu Bostonas mākslas muzeja klajā laisto grāmatu Edward Hopper (Boston: MFA Publications 2007). Gan Franka, gan Hopera darbos redzams dramatiskais „noir” reālisms. Hopera Four Lane Road (Četru joslu ceļš, 1956), arī Gas (1942) sasaucas ar Franka benzīna pildītavu Jaunmeksikas (New Mexico) pilsētiņā Santa Fe, kaut arī Hopers liekas cerīgāks, optimistiskāks.