54. GADAGĀJUMS
2009. GADA JŪNIJS
2. (257.) NUMURS

vērpetīte    SATURS

vērpetīte    IN THIS ISSUE

 

Jaunā Gaita nr. 257

 

Jūnija numura ievadā citēti dzejnieka Knuta Skujenieka vārdi no visjaunākā krājuma Tagad esmu Aleksandrs:    

            ai ai vecais brāli

            kam tu gāji valsti zagt?

            kam tu gāji mellu naudu

            avotā atmazgāt?

            ...

            teci teci vecais brāli

            uz labiem ļautiņiem

            dos tev koka brandavīnu

            trakas govis gaļu ēst

Savu pērn nolasīto referātu simpozijā „Kultūra un kultūrpretestība PSRS okupētajā Latvijā” Skujenieks nobeidz ar skumju atziņu: „...mana cīņa par literatūras neuzpērkamību tomēr, šķiet, ir bijusi cīņa ar vējdzirnavām. Konjunktūra un konformisms šodien zeļ kupliem ziediem arī bez totalitārisma...”

Eva Eglāja-Kristsone pētījuma „Okupētās Latvijas un latviešu trimdas saskarsme un tās dinamika” trešā daļā apskata intensīvo kultūras sakaru taktikas laiku (1964-1987), un salīdzina Veltas Tomas, Valentīna Pelēča, Olafa Stumbra un Ulda Ģērmaņa atšķirīgos piedzīvojumus dzimteni apciemojot.

Ar Kultūras sakaru lietu nākas interesantā veidā sastapties arī Jura Šlesera atstāstījumā un pārdomās par Jāņa Krēsliņa Rakstu 3. sējumu, kur saturā starp citu ir Krēsliņa sarakstes ’60-os un ’70-os gados ar dažādām trimdas personībām, to skaitā arī ar  Ervīnu Grīnu (dzejnieku un rakstnieku Richardu Rīdzinieku). Grīns 1975. gadā piedalījies kontroversālajā Latviešu jaunatnes kongresā Florefā, Beļģijā, kur sadarbībā ar čekas Kultūras sakaru komiteju bija aicināti piedalīties okupētās Latvijas literāti un noturēts atsevišķs „tuvināšanās seminārs”. Domu izmaiņa par šo notikumu un arī par Jaunās Gaitas vēsturisko lomu kultūras sakaros un jaunatnes lietās liek paklausīt Šlesera mudinājumam pašam lasītājam ķerties pie Krēsliņa studijām. Rakstu trīs sējumi ir to vērti!

Jānis Krēsliņš, sr. pats veltī dažus vārdus un vienu atdzejojumu šā gada janvārī mirušā amerikāņu rakstnieka Džona Apdaika (John Updike) piemiņai.

Literatūras profesores Intas Ezergailes (1932-2005) raksts „Mūsu rakstnieces un trimda” pievēršas galvenokārt trimdas dzejniecēm Veltai Tomai, Astrīdei Ivaskai un Ritai Gālei. Pamatdoma − sievietei jau no laika gala bijis trimdinieces liktenis mūsu kultūrā, ko dominē vīrieši. Taču tieši rakstīšana sievieti spēj izvest cauri vistumšākiem labirintiem...

Drusku citādā garā šiem tumšiem labirintiem pieiet dzejniece Ingmāra Balode. Ieskatīdamās Eduarda Aivara visjaunākā dzejas krājumā „Sāras mīlestība” viņa raksta, Aivars mēģina rādīt kailu esību, bet jau tik kailu, ka žanrs tam: „erotika”. Man škiet, ir pēdējais laiks to latviešu literatūrā ieviest kā tādu...

Literatūras kritiķe Ildze Kronta sniedz ieskatu ilggadīgā (1969-1985) Literatūras un Mākslas redaktora Jāņa Škapara memuārā Barjerskrējiens. Škapars: Es varēju strādāt tik ilgus gadus tāpēc, ka es samērā prasmīgi manevrēju starp partijiskām prasībām un situāciju, kāda bija radošajā vidē. Kronta: ...rūgts secinājums − bez manevrēšanas tādas avīzes nebūtu un manevrēšanā nenoliedzmi kaut kas iet bojā...

Mākslas daļā uzstājas Līga Balode-Svikss ar divām fotogrāfijām un Ināra Matīsa un Gerda Roze ar krāšņām abstraktām gleznām. Dzejnieces Baibas Bičoles visjaunākos devumos žilbina viņai tik raksturīgā fantastiskā vizuālā iztēle, kas pamatota stingrā atspērienā pret konkrēto un pazīstamo. Jura Rozīša īsstāsts ir par latvieša puiku Tasmānijā, kas mātei grib dāvināt trauku dvieli, bet veikalā izraisa smieklus prasīdams nopirkt dish-rag.

Uldim Siliņam piemīt rets talants pat visdrūmākos notikumus atstāstīt tā, ka klausītājam jeb lasītājam gribot, negribot jāsmaida. Šoreiz ir padsmitnieka atmiņas par piedzīvojumiem Vācijā, kara pēdējos mēnešos. Nometņu laiku atmiņas tiks publicētas turpmākos JG numuros.

Kiberkambara slejā archy prusaks norauj pieklājības masku, deklarē karu pret cilvēci un atmet visas diakritiskās zīmes. Nodaļā Dažos vārdos, kā vienmēr raibas īsziņas par mūžības lappusi pāršķīrušiem, apbalvojumus saņēmušiem, grāmatām, mūzikas, teātra un kino uzvedumiem, valodas, kultūras un politikas aktualitātēm visā pasaulē.

Grāmatu recenzijas: Kārlis Vērdiņš. Es (Lalita Muižniece); Dzintars Sodums. Kopoti raksti. VII sēj. Viņpuse. Stāstījums ar romāna pazīmēm, Jānis Rokpelnis. Virtuālais Fausts, Agate Nesaule. In Love with Jerzy Kosinski, Viktors Hausmanis. Latviešu teātris ASV un Kanādā (Juris Silenieks); Laima Muktupāvela. BRĀLIBRĀLI (Biruta Sūrmane); Juka Rislaki. Maldināšana: Latvijas gadījums, Jukka Rislakki. The Case for Latvia (Gundars Ķeniņš-Kings, Aija Veldre Beldava); Journal of Baltic Studies (JBS), XXXIX/4 (2008) (Gundars Ķeniņš-Kings); Inga Žolude. Silta zeme (Aina Siksna); Saviannas Stenesku (Stănescu) luga Waxing West (Jānis Krēsliņš, jun.);  un Karogs 2008.X-2009.III (Juris Zommers).

Jaunās Gaitas atsevišķu numuru par 10 ASV dolariem var pasūtināt rakstot vai zvanot JG saimniecei Ingrīdai Bulmanei, tālr. : 416-621-0898, e-pasts: <ibulmanis@scom.ca> ; galvenā redaktora Rolfa Ekmaņa e-pasta adrese: <rolfs.ekmanis@asu.edu>  un <rekmanis@msn.com> . Viena gada abonements (četri numuri) maksā 39 ASV dolāru, Kanadā – 39 Kanādas dolāri. Rīgā Jauno Gaitu var nopirkt Okupācijas muzejā.  Atsevišķus rakstus no jūnija numura un arī no vecākiem numuriem iespējams uzmeklēt un izlasīt Jaunās Gaitas mājas lapā <zagarins.net/JG>.

Juris Žagariņš

 

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...

Jaunā Gaita