Jaunā Gaita Nr. 257. jūnijs 2009

 

 


No labās: Māra Zandberga, Baiba Bredovska, Juris Zommers.

Foto: Jānis Valdmanis

 

JBPF 2009 BALVA BAIBAI BREDOVSKAI

Toronto piepilsētā Hamiltonā 22.III tūdaļ pēc Laimas Muktupāvelas monoizrādes Šampinjonu Derība (Intas Tiroles izpildījumā) Jāņa Bieriņa Piemiņas fonda pārstāvji Māra Zandberga un Juris Zommers dara zināmu vēsti par JBPF balvas piešķiršanu ($1 000 ASV) Toronto latviešu „pagasta” (kas ir viens no lielākajiem Ziemeļamerikā) aktīvistei Baibai Bredovskai – Hamiltonas latviešu skolas skolotājai (ar 24 gadu stāžu) un pārzinei (kopš 1994), kura nu jau 33 gadus arī vada tautas deju grupu Vainadziņš, kas piedalījusies ne tikai visos dziesmu svētkos mūsu planētas rietumu puslodē, bet arī leģendārajos XX Dziesmu un X Deju svētkos Rīgā (1990.30.VI-8.VII). Sevišķi nevaļīga Baiba ir šogad – XIII Latviešu dziesmu svētku Kanādā vicepriekšsēde un sarīkojumu vadītāja, kam pievienojas prasīgs darbs Latviešu nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) padomē. Jāpiebilst, ka arī meita Māra un dēls Ēriks rosīgi darbojas latviešos – dejo Vainadziņā, dzied, piedalās teātra uzvedumos, lasa latviešu publikācijas, droši vien arī turpat Toronto drukā likto JG.

JBPF balvas līdz šim saņēmuši dzejnieks un pedagogs Pēteris Cedriņš, profesori Juris Dreifelds, Valters Nollendorfs, Guntis Šmidchens un Maija Hinkle, LATV dibinātāji Jānis Valdmanis un Niks Ozoliņš, publikācijas www.torontoziņas.com veidotāja Māra Gulēna, komponiste Dace Aperāne, mūzikas pedagoģe un kordiriģente Vizma Maksiņa, Garezera Vasaras vidusskolas vadītāja Elisa Freimane, dzejniece u.c. mūzu pielūdzēja Sarma Muižniece Liepiņa.

Latvijā miertiesas, Amatniecības kameras un, visilgāk, Latvijas radiofona darbinieks, arī Arvēda Švābes skolnieks LU, Jānis Bieriņš (1908-1987), pirms Maskavas varas atgriešanās, 1944. gada rudenī dodas bēgļu gaitās, kas viņu noved Švarcvaldes (Schwarzwald) miestā Volterdingenā (Wolterdingen), kur neliela bēgļu grupiņa izdod Volterdingenas Latviešu Informācijas Biļetēnu (1946-1948). To vada Bieriņš. Bēgļu Lielās Izklīšanas laikā (1949-1950) Jānis nonāk Toronto apkaimē, kur daudzus gadus ir kādas slimnīcas grīdu tīrītājs. Teicamā latviešu valodas pratēja vārds parādās JG27(1960) korektoru ailē, bet jau divus numurus vēlāk – kā JG galvenā redaktora Laimoņa Zandberga vietnieks. Kaut arī viņa vārdu enciklopēdijās neatrast, būdams nevis runātājs, bet Darītājs (ar lielo D), Jānis Bieriņš kļūst par vienu no žurnāla galvenajiem balstiem, smagākā darba veicējiem, kurš savu laiku, enerģiju, mīlestību un nereti arī līdzekļus atdod JG veidošanai – veselus 27 gadus, līdz pat ieiešanai veļu rijā. Pēc Bieriņa paša norādījumiem fonda mērķis ir veicināt latviešu kultūras jaunradi un pastāvēšanu. Kopš 1997. gada fondā ietilpst arī ziedojumi Zandberga piemiņai. Nākošais piešķīrums paredzēts 2010. gada janvārī. Kandidātu vārdus un motivāciju iespējams sūtīt JG saimniecības vadītājai tālāk nodošanai JBPF valdei. (red.)

Jaunā Gaita