Jaunā Gaita nr. 255. Decembris 2008

 

 

 

Žurnāls JG radis labas mājas. Tagad komplekti pa gadiem ir arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes muzejā un bibliotēkā. Studenti tos izmanto bakalaura, maģistra un doktora darbiem.

Anita Šmite, Rīgā

 

* * *

 

Ļoti pārsteidz Maijas Andersones raksta (JG252) „Dzēšot padomju pagātni“ doma, ka daļa latviešu vēlētos aizmirst padomju laiku, t.i., 50 gadus no Latvijas vēstures. Var jau būt, ka dažam labam latvietim tas būtu izdevīgi, bet vēsture ir tāda, kāda viņa ir bijusi, un tur neko nevar grozīt. Kas ir noticis, ir noticis. Ja nu ir kāds, kas vēlas vēsturi aizmirst, tad tie ir Latvijā dzīvojošie krievi. Kamēr viņi vēlēsies aizmirst, kas notika 1940. gada 17. jūnijā, tikmēr nekāda integrācija nenotiks. Kādēļ vāciešiem visus šos gadus pēc kara ir bijis jācieš par „tēvu grēkiem“, bet ne krieviem?

Mirdza Rozenbacha, Eskilstunā, Zviedrijā

 

* * *

 

JG254 vāki ir pirmklasīgi, laikmetīgi, pacilājoši un priecīgi. (..) To darinātājai Indrai Ekmanei ir ķēriens uz cilvēku personības uztveršanu fotogrāfijās. Arī portreti ir ļoti interesanti sakārtoti. Krāsu sakārtojums ir pievilcīgs.

Vija Zuntaka-Bērziņa, Melvilē (Melville), Ņujorkas pavalstī

 

* * *

 

JG254 vāki ir burvīgi. Grafika bez vainas. Un sirdi pacilā tiem, kas paši Dziesmu svētkos nebija.

Anita Liepiņa, Oranžvilē (Orangeville), Kanādā

 

* * *

 

Kas par vāku! (JG254) Patīk! No apmēram 50 sejām tikai 11 puisieši, pārējās – „meitieši“. Tas jau ir mūsu košums!

Lasītājs Bostonā, ASV

 

* * *

 

Pateicos, pateicos, pateicos! Gara maize tikpat garšīga kā vienmēr!

Skaidrīte Rubene, Rīgā

 

* * *

 

Ļoti patīk JG254 vāki! Skaistās latviešu sejas!

Rita Laima Bērziņa, Kolumbus (Columbus, Ohio)

 

* * *

 

Skatoties uz JG254 vākiem, gribas teikt: cik skaistas ir latviešu sejas!

Astra Moora, Losandželosā

* * *

 

Priecājos, ka JG pastāv. Paldies par demokrātiskajiem uzskatiem un daudzpusīgo saturu – kultūra, vēsture utt.

V. Apenīte, Bandhagenā, Zviedrijā

 

* * *

 

JG253 vērtīgus novērojumus devis Franks Gordons. Nezināju, ka Maskavas aģenti tik bieži ir uzbrukuši, tā teikt, ar ieročiem viņiem netīkamām raidstacijām un apgādiem (rakstā par starptautiskiem raidījumiem latviešu valodā).

Ainārs Zelčs, Siguldā

 

* * *

 

Alvils Rumpēters (JG253) ienes jaunas skaņas mūsu rakstos, nojaukdams robežas starp dzeju un prozu. Vizma Belševica – varonības eposs mūsu literatūrā, kas maz vēl saprasts ārpus Latvijas. Tijai Kārklei jāpiešķir vēl nenodibinātais JG ordenis par latvietības izpratnes pacelšanu. Andrejs Plakans godam pelnījis mūsu visu pateicību par savu lieldarbu, gaidītu un nepieciešamu.

Edmunds Rusovs, Basingstoukā (Basingstoke), Anglijā

 

* * *

 

Ļoti interesants Eglājas-Kristsones raksts JG254 par Auksto karu un Dzelzs priekškaru. Mēs daudz ko nezinājām par rietumu specdienestu darbībām, arī par Gunti Zariņu, kultūras apmaiņu aizkulisēm u.d.c. Izglītojoši lasīt rakstus par starptautiskajiem raidījumiem latviešu valodā – tur varam mācīties, ka ne jau visi krievi liekami vienā maisā (tik maziņš un jau krievs...!), re, kādreiz bijuši pat tādi krievi, kuriem mēs ārlatvji esam bijuši pat domubiedri, ne jau visi iet Ras-Putina pavadā.

Lasītājs Čikāgā

 

* * *

 

Rita Laima Bērziņa rosinošajā „Vēstulē no Kolumbusas” (JG254:46-47) cita starpā min bariņu latvju vīru – nedēļas nogales makšķernieku, dabas un arī grādīgu dzērienu baudītāju Ohaio štata zaļumos. Viņu latviešu kopības izjūta gan esot pajukusi, tiklīdz sākušās pārrunas par vēlēšanām un stāvokli vispār Savienotajās Valstīs. Par laimi netiek pacelta neviena dūre, raksta autore, bet sulīgi lamu vārdi gan lidojuši līdz nebēdai. Mums Eiropā grūti ticēt, ka dīķa otrā pusē joprojām atrodas latvju vīri, kuri aizstāv kriminālo invāziju un okupāciju Irākā, kur šīs vēstules rakstīšanas laikā (oktobra otrajā nedēļā) kopš kara sākuma dzīvības zaudējuši vairāk nekā miljons cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāju, bet arī nepilni 5 000 „gribīgo” cīnītāju koalīcijai piederošo, ieskaitot vairāk nekā 400 „kontraktoru” un vairāk nekā 300 neamerikāņu zaldātu (viņu vidū trīs latvieši). ASV līderis un Baltajam namam padevīgie republikāņu kongresmeņi pēdējos 8 gados ir nodzīvojuši savu valsti līdz kliņķim, un nupat kā amerikāņu džungļu kapitālisma dēļ finanšu sistēma ir sākusi bīstami ļodzīties ne tikai Amerikā, bet kļuvusi nestabila globālā mērogā.

Latvju vīrs Zviedrijā

 

Jaunā Gaita