Jaunā Gaita nr. 245, marts 2006

 

Ziņas un neziņas no tikliem un tīmekļiem

 

BŪSIM STIPRĀKI!

 

Filmas Baltijas nacisms, kuŗu vairākas Latvijas amatpersonas un vēsturnieki ir atzinuši par demagoģisku un nacionālo naidu kurinošu, popularizēšana Krievijā tiks turpināta (..) telekanālos...

Šī aģentūras LETA ziņa vedināja „sveikotājus” uz sekojošo sarunu:

 

 

 

Nekaunīgie uzbrukumi „Baltijas naciķiem” paši par sevi atklāj, cik melīga ir šāda veida propaganda. Faktu sagrozīšana, visa būtiskā izmešana, puspatiesību salikšana kopā ar klajiem meliem, utt. Apzīmējumi „šodienas naciķi” vai „neonaciķi” tikai norāda, ka šo vārdu lietotāji nav gatavi godīgi konfrontēt paši savu pagātni.

Aija Veldre Beldavs <beldavsa@indiana.edu>

 

 

 

Kamēr Rietumnieki neliks pretī pierādījumus, nekas nemainīsies. Diemžēl arī paši Rietumi sava izdevīguma labad ir tik daudz sagrēkojuši pret bijušajām „sociālisma valstīm”, nerunājot nemaz par Baltijas valstīm, ka izvēlas labāk klusēt. Lai gan tieši tagad Rietumiem būtu laba iespēja izpirkt savu vainu.

Ausma <aabele@sveiks>

 

 

 

Faktu sagrozītāji un būtiskā izmetēji ne tikai nav gatavi konfrontēt, nedz arī izpirkt vai atzīt savu pagātni; viņi arīdzan nav gatavi konfrontēt savu tagadni, nemaz nerunājot par nākotni. Tie esam mēs paši, konsekventi atsakoties kaut vienā vienīgā vēstulītē apliecināt savu pilsonisko atbildību nostiprināt un nosargāt savas personīgās valsteles reprezentatīvās demokrātijas pamatojumu Satversmei atbilstošā likumdošanā.

Juris Žagariņš <zagarins@stcc.edu>

 

 

 

Kādēļ Latvijas zinīgie ļaudis neizmantoja Krievijas sūtņa Latvijā izteicienu, ka Krievija nevienu valsti nekad neesot iekaŗojusi, lai atvērtu acis Rietumniekiem par Lielkrievijas raksturu? Varēja taču elegantā apdarē pasaulei pasniegt (arī pašai Krievijai) dokumentu, kuŗā vispirms minētu sūtņa apgalvojumu un pēc tam sniegtu faktu uzskaiti, sākot ar grāfa Šeremetjeva ziņojumu caram: Varenais Dievs un Vissvētā Dievmāte ir Tavu vēlēšanos piepildījuši. Ienaidnieka zemē vairs nav ko postīt. Un visu to vismaz trīs valodās, modernā iespiedumā.

Ričs Spuris <rikards37@sbcglobal.net>

 

 

 

Latvijas zinīgie ļaudis, ieskaitot tos, kas jūsmo par Latvijas līdzdalību Irākas okupācijā, tādēļ, ka saprot to pašu, ko saprot Amerikas zinīgie ļaudis un ko saprata arī, piemēram, jau 17. gs. Providences kolonijas gubernators Rodžers Viljams (Roger Williams), kad runa bija par Jaunanglijas pamatiedzīvotāju apkaŗošanu: All men of conscience or prudence ply to windward, to maintain their wars to be defensive, t.i.: Visi sirdsapziņas un saprāta vadītie griežas kā vējrāži, lai pierādītu, ka viņu kaŗošana ir tikai aizstāvēšanās nolūkā.

Juris

 

 

 

Jura ieskatā mēs atsakoties nostiprināt un nosargāt savas personīgās valsteles reprezentatīvās demokrātijas pamatojumu Satversmei atbilstošā likumdošanā. Man šī „valstele” ir vienīgā dārgā dzimtene.

Jānis Grigals <jg@sveiks.lv>

 

 

 

Nu tad pastāsti, ko Tu dari vai plāno darīt, lai Tava „dārgā dzimtene” rīt būtu saulaināka nekā šodien? Nedomāju izteikt pārmetumu nevienam, kas latvju zemi par dārgo sauc, bet vēlos zināt, kas tiek darīts, lai šo dārgumu nosargātu. Par to dzirdēt izdodas gaužām reti.

Ričs

 

 

 

Atskaites par tēmu, ko daru vai ko plānoju darīt, lai dzimtene rīt būtu saulaināka nekā šodien, mēs īpaši reti dzirdam no aizjūras tautiešiem (ja par „darīšanu” neuzskata neskaitāmus mudinājumus rakstīt vēstulītes), savukārt iekšzemes latviešiem nav tik daudz laika mudināt citus rakstīt vēstulītes, jo viņi ir aizņemti ar darīšanu.

Uldis Liepkalns <uldis@parks.lv>

 

 

 

Molotova rīkojumu izpildītājs Pavels Sudoplatovs savā memuāru grāmatā (Special Tasks: The Memoirs Of an Unwanted Witness. New York: Little, Brown and Company Inc., 1994. 101 lpp.) apraksta, kā viņš sagatavoja Latvijas okupāciju: An ultimatum was issued and President Ulmanis was forced to resign; our troops occupied the country and Ulmanis was arrested jeb: Ultimāts tika iesniegts un prezidentu Ulmani piespieda atteikties no saviem amata pienākumiem; mūsu kaŗapulki okupēja valsti un Ulmani arestēja.

Ervins Miezītis <ervins@miezitis.wattle.id.au>

 

 

 

Vai ieskats par „šodienas naciķiem” jeb „neonaciķiem” norāda, ka to lietotāji vēl nav gatavi konfrontēt paši savu pagātni godīgi? Bet vai tas attaisno latviešu naciķu līdzskrējējus II Pasaules kaŗa laikā? Vai Aija tikpat kaislīgi ir ar mieru nogānīt Bangerski un citus nacisma līdzskrējējus, kā viņa gāna „krievu atbrīvotājus”? Es saprotu, ka Rietumnieki ilgstoši uzskatījuši Krievijas teritoriju par lielo ļaunuma impēriju, bet laiki ir mainījušies. Ir jāpalīdz Krievijai veidoties par jaunu, atmetot vecos aizspriedumus.

Normunds Svidzinskis <tas.pats@sveiks.lv>

 

 

 

Latvijas iedzīvotāji vienmēr bijuši dalīti savos uzskatos, un līdzskrējēji visādām uzmācīgām sistēmām ir atradušies visos laikos. Tagad daudzi notikumi jāvērtē savādāk nekā tad, kad tie notika! Daudzi ļaudis tikai šodien, sevišķi ieinteresētā jaunā paaudze, sāk apzināties, kas tad īsti Latvijā notika aizritējušos 100 gados?! Taču liela daļa par pagātni nevēlas runāt − esot jāaizmirst un jādzīvo tikai nākotnei. Rudenī Latvijā, kad runa bija par atlīdzības maksas pieprasīšanu no Krievijas par Latvijai nodarīto skādi, mani pārsteidza divreiz uz Sibīriju izsūtītā drauga izsauciens: izbeidziet šīs lietas! Ne jau Krievijas teritorijā mītošās tautas, bet gan sistēmas, kas šo teritoriju pārvaldījušas, bija ļaunuma impērijas, kas vienmēr apspiedušas savas un tuvējo ārzemju teritorijas un daļēji iznīcinājušas to iedzīvotājus! Krievija vēl šodien skatās uz Latviju kā uz gardu kumosu! Šo skatu nemitīgi pauž Latvijā mītošie bijušie okupanti, kuŗi vēlas atjaunot savas privilēģijas, jo bez tām, lūk, nejūtas komfortabli! Krievijas valdība aizritējušā piecgadē praktiski neko nav darījusi, lai latviešiem būtu iemesls šādu uzskatu radikāli mainīt!

Uģis G. Bērziņš <ugis.berzins@tele2.se>

 

 

 

Okupāciju izveda Sarkanarmijas vienības un ierobežots NKVD kontingents − krievu tauta tika barota ar tādu pašu propagandu, kā mēs. Pagātni aizmirst nevajag, bet nevajag arī ļaut pagātnei noteikt mūsdienas. Šodien ir jāskatās uz priekšu, uz attīstību. Un nav taisnība, ka okupanti vēlas atjaunot savas privilēģijas. Visi vietējie cilvēki tikai mēģina šeit dzīvot ērti. Jā, reizēm atsaucas gan uz padomju laikiem kā ērtības paraugu zināmās jomās. Ļaunuma impērija ir mūsu galvās, uz zemes tādas nav! Krievija meklē sev piemērotu attīstības ceļu, tas viss. Ar pastāvīgām pretenzijām pret „ļaunuma impēriju” demokrātijas attīstība Krievijā netiks paātrināta!

Normunds

 

 

 

Tā ir diezgan kaismīga krievu aizstāvēšana. Cik zinu no saviem vecākiem, tad vācieši tika sagaidīti kā atbrīvotāji un tikai vēlāk sajūsma noplaka, it sevišķi pēc žīdu apšaušanas. Tolaik esot valdījis uzskats, ka vāciešu būtu uzvarējuši kaŗu, ja nebūtu bijis žīdu genocīda. Šis zvēriskums nostādīja vāciešus un krievus uz salīdzināmiem ļaunuma svaru kausiem. Tomēr vācieši piedāvāja latviešu leģionāriem diezgan nozīmīgas nacionālās pašizpausmes iespējas, kas krievu armijā būtu bijis pilnīgi neiedomājami. Ja salīdzina abas apmātās varas, tad krievu armijā bijusi piecreiz lielāka mirstība nekā vācu. Un, ja salīdzina okupētās Latvijas jauniešu iespējas, tad grūti pateikt, kas deva lielāku cerību palīdzēt Latvijai − došanās kureliešos un tikt apšautiem, kļūt par leģionāriem un kalpot vācu virsvadībai vai slēpšanās stūrītī un vispār neko nepasākt. Es cienu jebkuru no šīm izvēlēm. Okupētās Latvijas liktenis bija traģisks. Tāpat cienu arī tos latviešus, kas saglabāja latvietību krievu armijā. Abās frontes pusēs skanēja tās pašas latviešu dziesmas. Būsim stiprāki par citu centieniem mūs savā starpā sanaidot! Dievs, svētī Latviju!

Jānis Grigals

 

 

 

Paužu savu piekrišanu šim pēdējam, vissakarīgākajam viedoklim, kas par šo tematu šeit uzrakstīts.

2G <2g.listes@gmail.com>

 

 

 

Publikāciju sagatavoja Juris Žagariņš

 

 

Jaunā Gaita