Jaunā Gaita nr. 242, septembris 2005

 

 

Baiba Bičole
Foto: Voldemārs Avens
(NO BRĪŽIEM
MĀKSLAS
IZSTĀDĒS)
 
I

Akmens uz akmens

akmens akmenī

aiz akmeņa akmens

akmensbērns akmensmāte

akmenstēvs

  Dievs

sargātājs

akmens.

(Zimbabves akmens skulptoru darbu skatē)

 

 

II

Grāmatā cirvis

grāmatā gulta

ko gabalos sacērt

roka

ar cirvi

grāmatā.

 

*  *  *

Smidzsmidzina

midzmidzina

sīklāšu lietus miglas diena

nedzen uz priekšu

vien iekšpusē dzeinis

iekšpusē meduskoks

lēnām velkos uz augšu

sevī.

 

*  *  *

It kā debesis bruktu,

it kā zeme pret debesīm celtos,

arvien mazāk kļūst telpas,

elpai vien elsu sprosts,

spraugā starp debesīm, zemi

pār akmeņiem strauja tek upe

asaras

asaras

asaras.

 

*  *  *

Dievs, akmeņu akmens,

spārnu spārni,

tumšā un gaišā gaisma.

 

*  *  *

Ziemas pākstī iežņaugta ainava.

Ar pelēku zīmuli zīmēta diena.

Pat saule pelnu krāsā.

 

(IZSTĀDĒ)

− trauslas

 mazliet sagumzītas

apgrieztām ziedkausu malām

caurspīdīgu ādu

akvareliskas

vāzes.

 

*  *  *

„Ņujorkā zied rozes,” stāstu draugam,

                                      rīdziniekam.

„Ej nu, nu taču ne tā kā ceriņi Pārdaugavā,”

                                          teic viņš.

„Pietiekami, lai aizmirstos,” saku.

 

(LIDOJUMĀ UZ

KOLUMBUSU,

OH)

− gaisā pacēlušās miglas pļavas

                                      slīdošās,

nebeidzami šķīstoši linu dvieļi,

plūst, plūst rāmas upes,

                    pilnas sniega,

pār zaļu zemi viegli balti kalni.

 

(PA VAGONA

LOGU)

Baznīctorņi,

  ceļamkrānu smailes,

    vēl augstāk mākoņi,

      caur tiem saulstaru strēles −

        vertikālu sasaukšanās.

          Dieva darbs.

 

(MIEGA BADĀ)

 − ai, miega pļavās brist,

    piekļauties zemei, noliekt

    sev pāri zāles stiebrus,

    savvaļas puķes, dziļāk un

    dziļāk grimt, aizvērt plakstus,

    aizvērties, gulēt tik cieši un

    brīvi, aiz galvas atmestām rokām,

    kā bērnībā zem mātes, zem tēva nomoda

                                                          acs.

 

*  *  *

− manu redzesloku

        šķērso puteklis, pārlido

          rudens lapa, sniegpārsla

                                    pārdejo,

              ieaug koks, iestātās nams,

                manā redzeslokā ievirzās

                                              cilvēks.

                      Man vesela pasaule tuvu.

 

*  *  *

Melna mirdzoša delna −

    asfalts, peļķe un nakts.

 

*  *  *

Augsta gaismu izstarojoša piere −

    starp apvāršņa svītru un

                        mākoņu grēdām

                            debess atvērums.

 

OKEĀNAM

(Brigantīnas

jūrmalā

Ņudžersijā)

 
I

Šodien tu laisks,

gausi valsties no sāna

                    uz sānu,

lēnām paslejies elkoņos, ceļgalos

                                      augšup,

atslīgsti atpakaļ

                  garšļaukus cisās.

II

Šodien mēs apkampjamies,

es un okeāns,
šodien mēs mutējamies,

es un okeāns,

šodien mēs skatāmies

                  viens otrā

ilgi un dziļi,

lai neaizmirstu.

 

AINAVAS  
I

Es − dadzis, tu klinšu radze,

uz kuras augu.

II

Tukša smilšu laukuma vidū

  vientuļš suns sargā

    pats savu ēnu.

 

Baiba Bičole, ilgus gadus ASV latviešu avīzes Laiks redaktore, publicē savus dzejdarbus grāmatās Aprite (1966, Zinaīdas Lazdas balva), Ceļos (1969), Buŗot (1976), Griežos (1981). Rīgā izdota izlase Atgriežos (1991). Dzejo arī angliski. Jaungaitniece kopš 1959. gada, kad JG 22 iespiests dzejolis „Vasarniece” (Tu pieliki lūpas / pie maniem pleciem / Un teici: „Mīlā, tu esi / Pus zivs un pus sieva / Ēst būs man tevi / Vai mīlēt?).

 


 

Juris Rozītis

VIENS PLUS

VIENS

no izrādes „Māja”

 

Kas ir noticis ar maniem

Sestdienas skolas biedriem?

Kur tie visi pazuduši?

Viens plus viens plus viens

Viens varbūt metrologs Siatlē,

Otra masiere Sidnejā,

Trešā māca bērniem rēķināt:

Viens plus viens plus viens.

 

Diez vai dzīvi ir vēl visi

Mammas vecie kavalieŗi?

Vai tie vēl Mammu atceras?

Viens plus viens plus viens.

Janka, ermonists, Braunšvaigā.

Valdis zolīti rubija.

Aklais Pēcis polku lēca.

Viens plus viens plus viens.

 

Cik pilsētās nav dzīvots,

Un mūža posmi pavadīti?

Kuŗu tagad saukt par māju?

Viens plus viens plus viens.

Vienā man runāt mācīja,

Otrā ar Dievu tērzēju,

Un trešā es stāstīšu mazbērniem atmiņas.

Viens plus viens plus viens.

 

Un katrā jaunā gadā,

Nāk klāt jauni paziņas,

Cik daudzus es vēl iepazīšu?

Viens plus viens plus viens.

No Karakasas gleznotāju,

Zaldātus no Manheimas,

Un latviešu pavāru grieķu restorānā.

Viens plus viens plus viens.

 

Tā gadi mūžā krājas,

Pie paziņas paziņa nāk,

Kā ķieģeļi mājas sienā.

Viens plus viens plus viens.

 

Tā gadi mūžā krājas,

Pie paziņas paziņa nāk,

Kā ķieģeli mājas sienā.

Viens plus viens plus viens.

Jo atmiņas stāstos pārtop,

Jo no mājām pilsētas aug,

Un cilvēku mūži vēsturē vēršas

Viens plus viens plus viens.

Un cilvēku mūži vēsturē vēršas.

Viens plus viens plus viens.

Kā ķieģeli mājas sienā

Viens plus viens plus viens.

 

Juris Rozītis sarakstījis lugas Kurbads (1973), Varbūtība (1976) un Raudupiete (1982, pēc Blaumaņa un Brigaderes darbu motīviem). Latvijā godalgoto romānu Kuņas dēls (1995) un veselu rindu dzejdarbu. Tulkojis mūsu 20.gs. dzejniekus angliski.  Pētī latviešu politiskās trimdas romāna vēsturi, kam veltīta arī viņa zinātņu doktora disertācija. Stāsts „Taisne 69” ir viņa pirmā publikācija JG (nr. 76, 1969).

 

 


 

Leons Briedis

GAITA

 

Jaunajai Gaitai

Šūpļasvētkos

 

Es ticu Gaitai, kura tikai gaitā

vispilnīgāk, visīstāk sevi jūt.

Viens no tiem daudziem, nezināmo skaitā,

es gribētu līdz mūža galam būt

un nebeidzami iet...

Iet caur šo dzīvi

un pat caur savu paša nāvi iet,

jo mani pleci beidzot ir tik brīvi

un tā kā divi ābeļzari zied,

pat augļos neriesušies,

noguruši,

bet laimīgi, cik laimīgi vien būt

spēj tie, kas nemanāmi un tik klusi

iet savu gaitu gaitā tai, ko jūt

kā vienīgo un nebeidzamo mūžam,

kas pati sevi nenodot nemūžam.

 

Latvijas visintelektuālākā žurnāla, Kentaurs, redaktora, Leona Brieža, dzejoļi apkopoti vismaz 20 dzejgrāmatās (ieskaitot bērniem), viņš ir arī vairāku eseju krājumu un daudzu atdzejas grāmatu autors.

 

 

Jaunā Gaita