Jaunā Gaita nr. 237, jūnijs 2004

 

 

 

Starp pēdējos mēnešos mūža dusā aizmigušajiem, kas ir ne tikai staigājuši cauri mūsu dzīvei, bet tur arī atstājuši paliekošas zīmes, jāmin žurnālists, diplomāts, LZA goda doktors Emīls Dēliņš (1921-2004), bēgļu nometņu gados Lībekas Vēstneša un Latviešu Ziņu (Eslingenā) redakcijas loceklis, Melnburnā nodibina (1949), izdod un rediģē (līdz pat 2000.VII) laikrakstu Austrālijas Latvietis, sarakstījis vairākas grāmatas, tulkojis 6 franču lugas Sidnejas Latviešu teātrim, arī Šveices vācu autora Direnmata (Friedrich Dürrenmatt) lugu Der Meteor, Latvijas ģenerālkonsuls Austrālijā un Jaunzēlandē, PBLA Kultūras fonda balva. *** Ilmārs Bastjānis-Krasts (1921-2004), noveļu krājuma Gājiens pāri upei (1944), divsējumu Pašvēstures (1998, 2001) un daudzu periodikas rakstu autors. *** Oskars Perro (1918-2003), sarakstījis 6 grāmatas par II Pasaules kaŗu − no Holmas cietokšņa (1981) līdz Dvēseļu cietokšņiem (1997). *** Žurnālists, 8 grāmatu (galvenokārt par latviešiem Amerikā) autors Osvalds Akmentiņš (1914-2004), raksti gandrīz visās trimdas sākumgadu avīzēs un žurnālos, izdevumu Apvārsnis un Vēstnesis (abi Bostonā) redakcijas loceklis, aktīvs Latvijas Preses biedrības (dib. 1945, Hanavā, Vācijā) izveidošanā (kopā ar Oļģertu Liepiņu, Kristapu Grāmatnieku, Jāni Porieti). *** Zemdegas skolniece, tēlniece Vija Mikāne (1937-2004), arī dzejgrāmatu autore (pseid. Vija Guna), portretu, medaļu, figūru (kas bieži balstītas latviešu folklorā) veidotāja, publicē grāmatu par Zemdegu − Gribu lielus tumšzilus spārnus. *** Letgaļu dzejnieks („Rogovkas dēls”) Pēteris Jurciņš (1932-2004), savā laikā milicijas darbinieks, kuŗa dzejolis/dziesma „Vālodzīte” folklorizējies. *** Publicists, krievu okupācijas laikā kompartijas nomenklatūras loceklis, Mākslas akadēmijas docētājs Mavriks Vulfsons (1918-2004), metamorfozējas par Latvijas interešu aizstāvi 80. gadu beigās, tautfrontietis, kuŗš atklāti paziņo (1988) par Molotova-Ribentropa Paktu un Sarkanarmijas okupācijas kaŗaspēka iesoļošanu Latvijā 1940. gadā. *** „Mūžīgais ceļinieks” Kārlis Raulis Zobs (1937-2004), savā laikā hipijs, ASV sociālistu partijas valdes loceklis, 60. gados aktīvs Mārtiņa Lutera Kinga vadītajā ASV cilvēktiesību kustībā, būdams Freedom Rider valsts dienvidu štatos, darbojas Indianapoles Latviešu jaunatnes pulciņā, piedalās Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības kongresos un Brīvības kuģa braucienā Baltijas juŗā, pēc profesijas celtnieks (ASV, Kanadā, Latvijā), vada Latviešu studiju centra būvdarbus Kalamazū, Mičiganā. (re)

 

Kārlis Zobs Jūrmalā, savas firmas darba istabā (1998).

Foto: Rolfs Ekmanis

Uz grāmatas (Memento, Stokholma/Rīga, 1997) vāka Pāvests Jānis Pāvils II un Emīls Dēliņš.

 

 

 

 

Gidonam Krēmeram Dānijā piešķirta Vilhelma Hansena fonda (Vilhelm Hansen Foundation) 2003. gada balva − līdz ar goda nosaukumu un 34 000 eiro lielu prēmiju. Fonda paziņojumā Krēmers raksturots kā viens no orģinālākajiem un visvairāk pārliecinošiem savas paaudzes māksliniekiem starp klasiskās un modernās mūzikas atskaņotājiem. (ib)

 

 


Lūcijas Garūtas kantāte Dievs, Tava zeme deg 2003.23.XII, Japānas imperatora dzimšanas dienā, atskanēja Christ Shinagawa dievnamā Tokijā. To nevainojamā latviešu valodā izpildīja īpaši šim notikumam izveidots japāņu koris ar nosaukumu Zemene, jo šis vārds labi skanot arī japāņu valodā. Kantāti iestudēja un diriģēja Masahito Osada, baritona solo dziedāja Džefrijs D. Tremblijs no ASV. Klausītāju rīcībā bija programmas ar Andreja Eglīša tekstiem latviešu un japāņu valodās. Priekšnesums izpelnījies publikas ovācijas, bet pasākumu ierosinātājs, koŗa izveidotājs un latviešu teksta tulkotājs Jasunori Kikuči, kas pats kopā ar sievu dziedājis līdz, aiz saviļņojuma nobirdinājis prieka asaras. Koncertu videofilmā uzņēmis Edmunds Mickus. (bs)

 

 

 

Dzejnieks, atdzejotājs, diplomāts, Latvijas un Zviedrijas Rakstnieku savienību biedrs Juris Kronbergs 2004.2.II kļūst par LZA goda locekli „par darbu latviešu un zviedru kultūru tuvināšanā”, t.i., Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa, Aleksandra Čaka, Māra Čaklā, Veronikas Strēlertes, Knuta Skujenieka, Amandas Aizpurietes darbu un arī latvju dainu zviedriskošanu. Diplomu, ievietotu ar akadēmijas ģerboni rotātos ādas vākos, viņam pasniedz LZA prezidents Jānis Stradiņš, kuŗš pats trīs nedēļas vēlāk, Igaunijas Neatkarības dienā, saņem augstāko kaimiņzemes apbalvojumu, Māras Zemes krustu, par Baltijas un Ziemeļvalstu zinātnieku sadarbības vecināšanu. *** LZA goda doktora grādi piešķirti Latvijas Ārpolitikas institūta direktoram Atim Lejiņam un Latvijā 1925. g. dzimušajam grāmatu un žurnāla Baltische Hefte izdevējam Harro fon Hiršheitam (von Hirschheydt) , kuŗš savu izdevniecību pārceļ (1993) no Hanoveras, Vācijā, uz Aizputi un 4 g. vēlāk nodod dēlam Robertam. *** Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkotajā konkursā par Gada grāmatu kļūst Ingrīdas Zāberes un Ineses Baranovskas Par Vilni Zāberu. No 52 izdevējiem, kas iesniedz 132 grāmatas, apbalvoti tiek 24. Balvu par mūža ieguldījumu latviešu bērnu grāmatu mākslā saņem Margarita Stāraste. Galvenās balvas: dzejā − Ojāra Vācieša Tuvums (Pētergailis, māksl. Gita Okonova-Treice), prozā − Zigmunda Skujiņa Buršana un tinte (Atēna, māksl. Aivars Sprūdžs), dokumentālajā prozā − Ievas Zoles Runcis (Jumava, māksl. Dina Ābele), labākais tulkojums − Hermaņa Melvila Mobijs Diks jeb Baltais valis (Daugava, māksl. Aldis Aleks), zinātniskā/mācību gr. − Zanes Gailītes Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli (Pētergailis, māksl. Gita Okonova-Treice), mākslas gr. − Anitas Vanagas sastādītā Latvijas grafika (Preses nams, māksl. Guntars Sietiņš), bērnu/jaunatnes gr. − Jāņa Baltvilka Vilki velk malku! (Daugava, māksl. Anita Paegle, Aivars Sprūdžs, Aldis Aleks), kalendārs − Andra Eglīša Saules atspulgi (Balta eko). *** Un pēdīgi pavisam citā jomā: O! Grande campione! (O! Lielais čempions!) − tā par Jāņa Miņina un Juŗa Latiša divnieku izsaukušies itāļi Kortinā d’Ampeco (Cortina d’Ampezzo), kur tas ieguvis 1. vietu pasaules junioru čempionātā bobslejā 2004.II. (re)

 

 

 

Gada balvu (2003) vizuālajā mākslā par mūža ieguldījumu mākslas attīstībā saņem mākslas vēsturniece Tatjana Suta (Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas meita), profesore Kultūras akadēmijā. 22 gadus Suta vadījusi TV mākslas raidījumus, sarakstījusi vairākas grāmatas par tekstīlmākslu, architektūru, jaunlaiku glezniecību un latviešu mākslas izcilām personībām. Balvu saņēma arī gleznotājs Ģirts Muižnieks par personālizstādēm Gleznas 2003 un Parādes portreti. Laureāti 13 nominācijās saņēma Ojāra Feldberga veidoto balvu un 500 latu prēmiju (Muižnieks − Ls 800). (ib)

 

 

 

Draudzīgā aicinājuma jeb Kārļa dienā (28.1) LZA pasniedz Jāņa Labsvīra ierosināto Kārļa Ulmaņa balvu Latvijas Lauksaimniecības univ. prof. Voldemāram Strīķim un vēstures zinātņu doktoram Valdim Bērziņam, kuŗa redakcijā Latvijas Vēstures institūta apgāds laiž klājā apjomīgu sējumu 20. gadsimta Latvijas vēsture. II. Neatkarīgā valsts, 1918-1940 (2003) − no Brīvības cīņu sākuma līdz norisēm pirms un pēc 1939.23.VIII. Autori izmantojuši daudzus līdz šim nepublicētus vietējos un ārzemju materiālus. (re)

 

 

 

Lilita Bērziņa mani saista kā aktrise (..) liela personība, sieviete, viņas mirdzums nāk mums pretī pat no fotoattēliem, viņai piemīt Dieva dots talants un milzīgas darbaspējas − tā Lilitas Bērziņas balvas aktiermākslā („labākajai varoņlomu tēlotājai”) laureāte, Dailes aktrise Indra Briķe. *** Eduarda Smiļģa balvu saņem Valmieras drāmas teātŗa režisors Oļģerts Kroders, Helēnas Tangijevas un Birznieces balvu − ilggadējais operas solists, pedagogs un horeogrāfs Juris Kaprālis. (ib)

 

 

 

Latvijas Rakstnieku savienības un Kultūrkapitāla fonda Mūža balvu saņem dzejniece un tulkotāja Ludmila Azarova, bet Gada balvu − dzejā Inese Zandere (Melnās čūskas maiznīca), prozā Zigmunds Skujiņš (Buršana un tinte), drāmā Inga Ābele, bērnu literatūrā Māra Cielēna, Anna Achmatovas atdzejotāja Amanda Aizpuriete, Hermaņa Melvila Mobijs Diks vai baltais valis pārtulkotajā Dagnija Dreika, tulkotājs Manfrēds Pēters Heins. (ib)

 

 

 

Kamerorķestris Via Salzburg 2004.II Toronto Glena Gulda (Glenn Gould) studijā atskaņoja no latviešu komponista Imanta Ramiņa īpaši pasūtināto Otro latviešu tautasdziesmu svītu stīgu orķestrim (Singing Songs of Sorrow, Songs of Joy), programmas piezīmēs pieminot, ka latvieši ir pasaulē pazīstami ar savu tautasdziesmu bagātību un „dziesmoto revolūciju.” Mūziķis Arvīds Purvs pēc koncerta noklausīšanās atzinis, ka Svīta komponēta Ramiņam raksturīgā muzikālā valodā. Tautasdziesmu melodijas nav vienkārši harmonizētas, bet tās lietotas kā tematiskais materiāls. Parādoties gan viena, gan cita instrumenta balsī, reizēm pārveidotas, tās ir kā ievīti raksti krāšņā muzikālā audumā (Latvija Amerikā 2004.28.II). Šo un pāris citus Ramiņa skaņdarbus paša komponista vadībā varēs noklausīties arī šī gada Toronto dziesmu svētku apmeklētāji orķestra koncertā 3.VII Toronto Mākslas centrā. (bs)

 

 

 

Jau 10 gadus balvas jauniem operdziedātājiem piešķiŗ arī studentu korporācijas Tālavija nodibinātais profesora Paula Sakša piemiņas fonds. Atzinības balvu Ls 600 apmērā 2003. gadā saņēma Latvijas Nacionālās operas soprāns, 24 g. vecā Maija Kovaļevska, kuŗai temperamentīgu lomu izpildīšanā palīdz viņas daļējā poļu izcelsme. Nacionālajā operā Kovaļevska debitēja ar Mimi lomu Dž. Pučīni operā Bohēma šī gada janvārī, kad kopā ar viņu uzstājās arī trīs no iepriekšējiem Sakša piemiņas balvas laureātiem (Aleksandrs Antoņenko, Aivars Krancmanis, Krišjānis Norvelis). (bs)

 

 

 

Rakstniecības, teātŗa un mūzikas muzeja apgāds Pils laidis klajā Aspazijas lugas Ragana un Sidraba šķidrauts angļu valodā. Lugas tulkojusi Astrīda Stānke (Stahnke), kas angliski pārtulkojusi nevien vairākus citus Aspazijas darbus, bet arī Raiņa lugu Zelta zirgs. (bs)

 

 

 

Latviešu rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs Dzintars Sodums (dz. 1922.13.X Rīgā, pašlaik dzīvo Ņujorkas pavalstī) saņēmis Latvijas Kultūras ministrijas balvu par mūža ieguldījumu kultūrā, kalpojot latviešu valodai un visnotaļ saglabājot atklātību un personīgo neatkarību. Ls 1 000 lielo balvu rakstnieks nolēmis ziedot Latvijas lauku bibliotēkām savu daiļdarbu un tulkojumu iegādei. Soduma Kopotos rakstus, iekļaujot oriģināldarbus, kā arī tulkojumus no angļu un vācu valodām, 2001. gadā sācis izdot apgāds Atēna Rīgā. (bs)

 

 

 

Starptautiskajā mūzikas gadatirgū Kannās (Cannes), Francijā, šī gada janvārī MIDEM galveno balvu saņēmis mūzikas albums ar Pētera Vaska 2. simfoniju un vijoļkoncertu Tālā gaisma, kas tādējādi atzīts par labāko 20. gs. orķestŗa mūzikas kategorijā. Albumu ieskaņojuši Tamperes Filharmonijas orķestris un Ostrobotnijas kamerorķestris diriģentu Jona Sturgorda (arī vijoles solo) un Juhas Kangasa vadībā. To laidis klajā Somijas mūzikas apgāds Ondine. Prestīžā mūzikas balva tiek piešķirta jau desmit gadus 20 dažādās kategorijās. Par laureātiem balso astoņu valstu mūzikas žurnālu kritiķi. Gala vārds pieder galvenajiem redaktoriem. (bs)

 

 

Latvijā pārrunā augstākās izglītības „3 + 2 = 5” modeļa ieviešanu − 3 bakalaura un 2 gadi maģistra studijām. Kamēr pirmais grāds nodrošina pamatizglītību, tikai maģistra grāda ieguve nodrošina pilnīgu izglītību. Līdzšinējais modelis: „4 + 2 = 6” (re)

 

 

 

Valsts mākslas muzejā (2004.12.II-21.III) Solveigas Vasiļjevas personālizstādi zupa...ir pusdienlaiks veido 4 savstarpēji saistītas daļas: (1) lielformāta zīmējumi, kas attēlo kosmiskās matērijas kustību virzienus, (2) pašas mākslinieces ķermeņa tomogrāfijas dokumentācija videfilmā, (3) lielformāta digitālo fotogrāfiju cikls Mēles sajūta, kam raksturīgi bodyart paņēmieni, un (4) trīsdimensiju metāla objekti Uztvērēji un Raidītāji.  *** Muzeja Mazajā zālē izstādīti (22.I-29.II) okupāciju laikā izlaupītā Piebalgas mākslas muzeja saglabājušies darbi.  *** VMM izstāžu zālē Arsenāls JG lasītājiem labi pazīstamās Dainas Dagnijas retrospekcija ar viņas visu daiļrades posmu nozīmīgākajiem darbiem (gleznas, zīmējumi, kolāžas), kas radīti Japānā, ASV un Latvijā, labi parāda viņas virzību no tradicionālā reālisma un abstraktā ekspresionisma līdz metafiziskajam simbolismam.  *** Spānijas motīvi manā dzīvē ienāca agri. Tos ienesa mans tēvs, gleznotājs Oto Skulme, kuŗš 1929. g. ar Kultūras fonda stipendiju bija Spānijā. Tā bija Goijas, Velaskēza ietekme, kas mani pavadīja. Un kad es pirms diviem gadiem nokļuvu Spānijā, iespaidi bija tik grandiozi, ka mana atdeve šai tēmai vēl ne tuvu nav pilnīga − tā Džemma Skulme sakarā ar savu 17.II LZA izstāžu telpā atklāto gleznu izstādi Spānijas motīvi.  *** Pazīstamajai māksliniecei Aijai Zariņai vienmēr ir paticis iepļaukāt publikas gaumi. Tā tas noticis arī ar Rīgas galerijā izstādītajām četrām gleznām, īpaši vienu, kur redzams krustā sistais ar bij. premjera Eināra Repšes vaibstiem. Informācijas medijos tas izraisa visai kareivīgus izsaucienus − „blīkšķu” un „sprādzienu” izraisītāja sabiedrībā, mākslas „nelietīga izmantotāja”, pat „terorisma problēmas” radītāja Latvijas mākslā. (re)

 

 

 

2002. g. jūnijā nedēļas laikraksts Literatūra un Māksla kļūst par Neatkarīgās Rīta Avīzes piektdienas laidiena pielikumu [sākumā 4 lpp., laika gaitā tikai viena; skat. „LMM 1945-2002 in memoriam”, JG 230 (2002):68]. 2003.19.XII šīs zemes gaitas beidz arī pēdējā lpp. (re)

 

 

 

2003. g. beigās 78 g.v. miris savā laikā par „mūsdienu Leonardo” sauktais Mario Mercs (Merz), viens no itāļu 60. gadu avangarda kustības arte povera (trūcīgo māksla) dibinātājiem un redzamākajiem pārstāvjiem (citi: Michelangelo Pistoletto, Alighierro Boeti, Giovanni Anselmo, Marisa Merz). Viņu darbos dominē dabiskums ar dabiskiem materiāliem − stiklu, koku zariem, vecām avīzēm, lietussargiem, akmeņiem, vasku, vēlāk arī neona gaismas caurulītēm. (re)

 

Mario Mercs (Merz)

Mario Merca Ķirzaka (1978).

 

Ukraiņu jaunās paaudzes dzejniece Oļesja Mamčiča intervijā Amandai Aizpurietei (NRA 2003.3.X): Valodas lietošana [Ukrainā] vienmēr bijusi sāpīga problēma. Tomēr pēdējā laikā notiek pozitīvas pārmaiņas, uz ukrainiski runājošiem vairs neskatās šķībi. Aptuveni 60% ukraiņu valodu uzskata par savu dzimto, taču šajā valodā runā daudz mazāks procents. Mums ir tāda dīvaina parādība: krieviski runājošie ukraiņu patrioti (..) Ja mums reiz būs normāla ukraiņu valdība − patriotiska, varbūt viss mainīsies. Vēl viena problēma ir tā, ka šī Ukrainas krievu valoda vairs nav īsti krievu valoda. Tāds hibrīds... Bet daudzi gados jauni cilvēki Eiropā publicē grāmatas ukrainiski, dzejnieces Linas Kostenko meita izdeva grāmatu par ukraiņu literatūru, atklājot daudzus līdz šim nezināmus faktus... Tā ir patriotiska paaudze, viņi cīnās par Ukrainas atpazīstamību. (re)

 

Oļesja Mamčiča

 

 

Starp dzimšanu un miršanu amerikāņi grib visu par brīvu − jaunākās zāles un medicīnas aparatūru, labākos chirurgus. Valstij nav iespējams to iedzīvotājiem piegādāt. Nav dzirdēts (..) ka Amerikā kādam būtu atteikta operācija vai ārstēšana tikai tāpēc, ka cilvēks nevar par to samaksāt. (..) Un daudzi neizvēlas medicīnisko apdrošināšanu, labi zinot, ka galu galā kāds viņu vietā visu nokārtos − ja tā patiešām ir teicis (skat. P. Karlsona atreferējumu Laikā, 2004,8) pazīstamais chirurgs ortopēds, Jeilas (Yale) Universitātes profesors Kristaps Keggi, kam ir cieši sakari arī ar Latvijas ārstiem, tad par aplamo informāciju attiecībā uz medicīnisko aprūpi Savienotajās Valstīs droši vien vainojama pārāk ilgā ieslēgšanās universitātes „ziloņkaula tornī”. Vai tad labajam dakterim patiešām būtu pagājis secen fakts, ka 45 miljoni ASV pilsoņu vienkārši nevar atļauties nopirkt medicīnisko apdrošinājumu no profītu kārajām privātfirmām? Tiem pa virsu vēl ir vairāk nekā 20 miljoni, kam ar visu apdrošinājumu grūtības iegādāties nepieciešamos medikamentus. Un ne viens vien cilvēks „pasaules visbagātākajā valstī” ir miris gandrīz vai uz ielas, slimnīcas nepieņemts. Nav dzirdēts, ka kāds cilvēks no tām daudzajām valstīm, kur medicīniskā aprūpe (tāpat kā izglītība) tiek uzskatīta par vienu no cilvēktiesībām, vēlētos pāriet uz amerikānisko variantu, kur profīts ir noteicošais faktors. (re)

 

 

 

Šis laiks ir mūs sastindzinājis, un atmodināt mūs var absurds. Tas nevar būt nopietns, ar ideju saistīts. Tam jābūt absurdam, kas izraisa homēriskus smieklus un atbrīvo − saka LU prof. Janīna Kursīte sakarā ar pašas sakopoto, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā par pilnu neņemtā Umurgas mācītāja Jāņa Steika darbu izlasi. Savos darbos viņš pierāda sevi kā veiksmīgu asonanču, aliterāciju, jaunvārdu (sludinājums = slude, latvietis = lats) un sirreālistisku skaņu darinātāju, arī etimoloģijas kuriozu pētītāju, kuŗa ieskatā visās pasaules malās dzīvojuši latvieši (Berlīne no „Ber, Līne!”, Odesa no „O, desa!”, Maskava no „Maz kāva” utt), un lipīgu pantiņu sacerētāju, piem.: Kamanās ir kamanisti, / Komūnās ir komunisti, / Vistu, pīļu, zosu cāļi / Bij tie pirmie zociāļi. (re)

 

 

 

Gadskārtējā Tasmānijas Universitātes Lithuanian Papers ievietoti raksti par Lietuvas valsts 750 gadu jubileju (kopš pāvests Innocents IV 1253.6.VII kronē Mindaugu), pretpadomju partizānu cīņu, iekļaušanos ES, mūsdienu teātri, lietuviešu valodu, feminismu un 4 grāmatām − Genovaites Kazokas Lithuanian Artists in Australia (2003), Zigmas Kiaupa The History of Lithuania (2002), Dailas Grinkevičiūtes A Stolen Youth, a Stolen Homeland (2003, par lietuviešiem, kas deportēti uz Lapteva jūras piekrasti) un Kolišoua (Stephen Collishaw) romāns The Last Girl (2003), kuŗa darbība noris Viļņā. Arī rindkopa par latviešu izcelsmes Darienu Rozentāli, kas saņem lietuviešu „goda stipendiju” ($5 000) studijām Tasmānijas Universitātē. Izdevuma „naglas gabals” veltīts grafiķim Ratam (Vaclovas Rātas, 1910-1973), kuŗa radošais mūžs iedalāms Lietuvas, Vācijas un Austrālijas posmos. Uz izdevuma vāka reproducēts Rātas kokgrebums ar dzejnieka Mairoņa balādes diviem tēliem − Jurati un Kestuti. Tas saņem Parīzē (1937) Prix d’Honeur. (re)

 

 

 

Eiropas statistikas birojs Eurostat vēsta. Ka Latvijā ir vislielākā mirstība Eiropā − 14,1 mirušais uz 1 000 iedzīvotājiem (Igaunijā 13,3; Lietuvā 11,8; Īrijā 7,3). Latvijā un Lietuvā 2003. g. piedzimuši 8,6 bērni uz 1 000 iedzīvotājiem (Igaunijā 9,6).  *** Pēc LU demogrāfu aprēķiniem Latvijā pērngad dzīvoja 1 406 000 latviešu, 662 000 krievu, 84 000 baltkrievu, 51 000 ukraiņu, 54 000 poļu, 30 000 lietuviešu, 44 000 citu tautību ļaudis.  *** NRA 21.II vēsta, ka 5% no krievu iedzīvotājiem Latvijā, vecumā no 15 līdz 34 gadiem, latviski neprot nemaz, kamēr 43 % to prot vājā sadzīves sarunvalodas līmenī.  *** Mercer Human Resource Consulting, viena no pasaules vadošajām konsultējošām organizācijām, vēsta, ka 2003. g. dzīves kvalitāte (quality of life) no 215 pasaules pilsētām visaugstākā ir Cīrichē, kam seko Vankuvera, Vīne un Ženeva (2. vietā), Kopenhāgena (5), Amsterdama (10), Brisele un Toronto (12), Montreāla, Honolulu un Sanfrancisko (24), Ņujorka (38), Londona (39), Prāga (79), Bagdade (213), Brazzaville (215). Dzīves kvalitāte noteikta pēc 39 dažādiem kritērijiem − politiskiem, ekonomiskiem, vides, medicīniskās aprūpes, publiskā transporta, izglītības, personības drošības u.c. Baltijas pilsētas pētījumā nav ietvertas. (re)

 

 

 

Jāni Kristītāju sakarā ar viņa nesaudzīgo uzstāšanos 1. gs. pret izvirtušo sabiedrību, neizslēdzot valdnieku Hērodu Antipu, apcietina un nogalina. Laimīgākas beigas piedzīvo Dīrera (Albrecht Dürer) 1505. g. gleznotais, par krievu kaŗa laupījumu kļuvušais altārgleznas panelis ar pravieša attēlu, kas pēc vairāk nekā pusgadsimta nonāk atpakaļ savās mājās − Brēmenes muzejā (Kunsthalle), par ko jāpateicas modrajiem Tallinas lidostas muitniekiem, kuŗi gleznu konfiscējuši, kad kāds Krievijas pilsonis mēģinājis to slepus nogādāt uz ASV. (re)

 

 

 

Kaut arī ASV dzimušais „dzejnieku dzejnieks” un kritiķis Ezra Pounds (1885-1972) nespēj noturēt meldiju, pat ne dūkt līdzi, pērngad Ņujorkā laiž klajā viņa komponēto skaņdarbu kompaktdisku Ego Scriptor Cantilenae: The Music of Ezra Pound. Mūziku Pounds parasti komponē to dzejnieku darbiem, kuŗus viņš neuzņemas tulkot angliski [Gaius Valerius Catullus (84-54 p.Kr.dz.), Guido Cavalcanti (1255-1300), Daniel Arnaut (1180-1200), Villon (1431-1463) u.c.]. Eiropā (kopš 1920. g., visilgāk Itālijā) mītošais dzejnieks no 1941. līdz 1943. g. lasa Romas radiofonā pretamerikāniskus raidījumus, tiek apcietināts 1945. g., ievietots „krimināli garā vājo” (criminally insane) slimnīcā Vašingtonā (St. Elizabeth’s Hospital) līdz 1958. g., kad atgriežas Itālijā. Attēlā nošu lapa no Pounda operas Cavalcanti dzejnieka paša rokrakstā. (re)

Dzejnieka Ezra Pounda (Pound) portrets.

 

 

 

ASV vizuālo mākslu žurnālos (Art in America, ARTnews u.c.) 2004. g. sākumā plaši reklamēta Linkolnā, Nebraskas pavalstī, dzimušā un Ņujorkā mītošā mākslinieka Edgara Jēriņa darbu izstāde Pensilvānijā. Skat. Jēriņa darbu reprodukcijas un Voldemāra Avena rakstu JG 230(2002):42-43. (re)

 

 

 

Leona Brieža rediģētā Kentaura 32. nr. veltīts galvenokārt Austrumu kultūras tematiem − Šlēgels (Friedrich von Schlegel, 1772-1829) par indiešiem, Valdis Tēraudkalns par sūfiju un kristietību, Roberts Mūks par kristīgo dzenu, kam pievienojas tematam piemēroti Heinricha Heines dzejoļi (atdz. Valdis Bisenieks). Tad vēl mūsu līdzstrādnieka prof. Kārļa Račevska pētījums „Pēc postmodernā: franču kritiskais pavērsiens uz modernismu” un fragmenti no meksikāņu rakstnieka Oktavio Pasa (Octavio Paz) grāmatas El mono gramatico (Pērtiķis gramatiķis, 1974). (re)

 

 

 

Lai informētu ASV mākslas profesionāļus u.c. interesentus par irākiešu mākslas (īpaši sieviešu radītās) nozīmi pagātnē un mūsdienās, Bagdades vienīgā modernās mākslas centra Al-Beit Al Iraqi (Irākas Nams) dibinātāja (1987) un vadītāja Amal Al-Khedairy nesen uzstājas ar ANO organizētiem referātiem Ņujorkā un citās pilsētās. Nepareizās informācijas dēļ amerikāņiem ir kļūdains ieskats par bombardēšanas precizitāti. Trāpīti ir ievērojami vairāk civiliedzīvotāju rajonu, nekā ziņots ASV masu informācijas avotos. Arī vēsturiskā namu kompleksā atrodošais mākslas centrs gandrīz totāli sagrauts pirms vairāk nekā gada. Tāds vēl tas ir šodien (skat. attēlus pirms un pēc ASV invāzijas). (re)

Irākas nams (Al-Beit Al Iraqi) pirms gaisa uzbrukuma 2003.III un pēc.

 

 

 

 

 

...ieraugot, aizraujas elpa − sajūsmina tērauda formu vieglums, gaisīgums, šķiet ka tās ir pat caurspīdīgas, un sudrabotās kaskādes labi kontrastē ar debesskrāpjiem aizmugurē − tā par architekta Franka Gerija (Gehry) būvēto Volta Disneja koncertzāli Losandželosā izsaucas Laika redaktore Astra Moora, kur viņa baudījusi Gidona Krēmera un KREMERata Musica koncertu ar Dmitrija Šostakoviča, Alfrēda Šnitkes un Valentīna Silvestrova skaņdarbiem. (re)

 

 

 

 

 

 

Materiālus sagatavoja Biruta Sūrmane, Ingrīda Bulmane, Rolfs Ekmanis.

 

Jaunā Gaita