Jaunā Gaita Nr. 222, septembris 2000

JG redakcijai:

1. Sakarā ar A. Kurša vēstuli (JG 221) vēlos izskaidrot, ka Mīlenbacha Latviešu valodas vārdnīcas alfabētā šķiŗ gaŗos un īsos patskaņus, un divskani uo no o. Šķirkli tostarp Jūs atradīsit 4. sējuma 286. lappusē − tostarp, unterdessen, Dr. Dr. nozīmē, ka vārds sastopams jau Dravnieka vārdnīcā.

2. Latviešu rakstu valodā ir sastopami gan Ziemassvētki, gan Ziemsvētki ar gluži vienādu nozīmi. Tā kā Ziemassvētki sastopami rakstos, tie, protams, ir sastopami vārdnīcās, piem., Latviešu literārās valodas vārdnīcas 8. sējumā ar piemēriem no Zigmontes un Dziļuma darbiem. Minētas arī Ziemassvētku kaujas. Ziemassvētki minēti arī Ulmaņa laika Bleses sastādītajā Pareizrakstības vārdnīcā: Ziemsvētki jeb Ziemassvētki. Tie minēti arī Mīlenbacha vārdnīcā: ziemsvētki, ziemas svētki, ziemusvētki, ar piemēru no tautas dziesmām: ziemusvētki (var.: ziemassvētki) atbraukuši. Manuprāt, par Ziemassvētku vārdu bezjēdzīgi debatēt. Tas jau sen sen lietots vārds, sastopams tautas dziesmās, vecās dziesmu grāmatās (rakstīts Ziemassvētki). Tas minēts arī Latvijā izdotajā Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā. Dažādos laikos tas rakstīts gan lieliem, gan maziem sākuma burtiem, gan vienā, gan divos vārdos. Pašlaik Ziemsvētkus un Ziemassvētkus − abas vārda formas − lieto gan emigrācijā, gan Latvijā un raksta ar lielo sākuma burtu.

3. Papētījot vārdnīcas, atklātos, ka grieķu valodā ir arī vārds „oikonomikē.” Tas nozīmē: „saimnieciskas vadīšanas māksla.” Vārds „oikonomia” nozīmē „saimnieciska vadīšana.” Vārdam ekonomika, ko tagad lieto arī latviešu valodā, nav nekādas vainas. Definīcija „vēsturiski nosacīts sabiedriskas ražošanas attiecību kopums” ir pateikta padomju žargonā. 1999. gadā izdotajā svešvārdu vārdnīcā ir šāda definīcija: „ražošanas un sadales attiecību kopums.” Kā redzams, svešvārds ir vajadzīgs, jo latviešu valodā šim jēdzienam nav viena vārda. („Ekonomikas zinātne − zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības.”) Turpretī vārds „ekonomija” nozīmē: „racionāla vērtību izmantošana.” Tātad starp „ekonomiju” un „ekonomiku” ir nozīmju starpība, un abi vārdi ir vajadzīgi.

Grieķu valodā nav vārda „filosophikē!”, tādēļ nevar būt arī „filozofikas,” un tāds vārds, protams, nenozīmētu neko.

Rūdis Hofmanis, Losandželosā

 

 

 

JG redakcijai:

JG 220: Ausekļa Zaļinska rakstā par Andreju Eglīti lasāms, ka 1. Rīgas ģimnāzijas direktors Lapiņš licis no skolas virtuves atnest bļodiņu zupas Andreja Eglīša pacienāšanai. Skola ar tādu nosaukumu nekad nav eksistējusi. Līdz boļševiku ienākšanai 1940. gadā Rīgā bija gan Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija, dēvēta par angļu ģimnāziju. Tās direktors bija Jānis Lapiņš un tur nekad nav bijusi skolas virtuve. Kāda kundze, kuŗu mēs, skolēni saucām par tantiņu, skolā gan „turēja bufeti,” kuŗā varēja dabūt kūkas, smalkmaizītes, „strīpainās” maizītes un cīsiņus ar runštikiem, bet nekad zupu.

Arnolds Kursis, Stokholmā