Jaunā Gaita Nr. 20, 1959. gadā
KUR TU TIK ILGI BIJI? - TEPAT.
KO TU DARĪJI? - NEKO DAUDZ.AKADĒMISKĀ DZĪVE, rakstu krājums ("Akadēmiskā Dzīve", 1958), I, 112 lp.
Ir pagājuši kādi desmit gadi, kopš lielāks skaits latviešu studentu iesāka studijas dažādās rietumzemju universitātēs. Pirmajos gados liela bija studentu sabiedriskā rosība: gandrīz katra latviešu centrā nodibinājās studentu kopas, Latviešu Studentu Centrālā Savienība pārcēla savu centru no Vācijas uz ASV un turpināja studentu vienošanu; organizātorisku darbu veica korporācijas, piesaistot jaunos studentus. Kas no šis rosības atlicies šodien? Studentu kopas, kur tās vēl formas pēc pastāv, kļuvušas par pasīvām, inertām organizācijām; LSCS neeksistē jau pāris gadus; korporācijas turpina piesaistīt jaunus locekļus un turpina savu iekšējo darbību. Šādā situācijā klajā nācis akadēmisko biedrību, vienību un konkordiju izdevums AKADĒMISKĀ DZĪVE. Redakcijas ievadrakstā minēts, ka korporācijas jau vairākus gadus izdod savu rakstu krājumu UNIVERSITAS, bet citas vecās akadēmiskās organizācijas līdz šim "ieņēmušas nogaidītāju stāvokli". Tagad, pēc 10 gadiem, šis nogaidītājs stāvoklis, liekas, beidzies. Nav skaidrs, kādēļ bijusi vajadzīga šī nogaidīšana, kādēļ tā beigusies tieši tagad un vai līdz ar šo sagaidāmas arī kādas dzīvības zīmes organizātoriskā ziņā no biedrību, vienību un konkordiju puses.
Rakstu krājuma saturam redakcija uzskaita veselu rindu nodomu: sniegt rakstus par dažādām dzīves un zinātnes problēmām, ziņas par jaunākās un vecākās paaudzes zinātnieku dzīvi un darbiem, iztirzājumus par biedrību un korporāciju pretišķībām, informāciju par augstskolām dažādās zemēs, ziņas par biedrībām, vienībām un kopām visos kontinentos. Cenšoties pildīt šos plašos nodomus jau ar pirmo krājumu, redakcija ievietojusi dažus visai vērtīgus un informātīvus populārzinātniskus rakstus un arī dažus, par kuŗiem rodas aizdomas, ka tie ievietoti tādēļ, ka bijuši redakcijas rīcībā. Starp pirmajiem jāmin A. Švābes "Vēstures zinātne okupētajā Latvijā", Dr. A. Spekkes "Vēstures ratam griežoties" un N. Lazdiņa "Vai trimdā nepieciešama zinātniskā literātūra savā valodā". Apmēram puse krājuma veltīta apskatiem par akadēmiskām organizācijām un apcerēm un atmiņām par dažiem vecākās paaudzes zinātniekiem. - Apsveicama parādība rakstu krājuma saturā ir A.Berķa doktora disertācijas konspekts "Hercoga Jēkaba valdīšana Kurzemē". Žēl, ka konspekts tik īss, ka nedod lasītājam iespēju īsti novērtēt disertācijas nozīmi latviešu vēstures papildināšanā. Viena no jauno latviešu zinātnieku grūtībām ir retā iespēja publicēt zinātniskus rakstus, kas skaŗ latviskas tēmas, un izdevumam, kāds ir AKADĒMISKĀ DZĪVE, šeit būtu īstais darba lauks. - Rakstu krājuma techniskā apdare un J. Kalmītes vāks patīkami un bez kļūdām, bet varētu vēlēties vairāk pārskatāmības satura iekārtojumā un rakstu secībā.
Jaunā krājuma idejisko virzienu iezīmē atbildīgais redaktors Dr. Ansis Karps rakstā "Mūsu centieni", aizrādīdams uz akadēmisko biedrību, vienību un konkordiju latvisko nostāju un reizē kritizēdams korporāciju nelatviskās pazīmes. Šī vecā un vēl vienmēr jaunā temata pacelšana nenodarīs nekā ļauna; paliek jautājums, vai pēc biedrību ilgās pasivitātes tā darīs ko labu. Neapšaubāmi, paša rakstu krājuma izdošana ir vērtīgs pasākums, jo vairāk tādēļ, ka AKADĒMISKĀ DZĪVE, pretēji korporāciju izdevumam UNIVERSITAS, ir veltīts nevien attiecīgo organizāciju chronikām un ideoloģiskiem rakstiem, bet arī rakstiem ar vispārēju sabiedrisku un kultūrālu nozīmi. Jaunajam krājumam nedraud šaurības briesmas, bet tieši pretējais - mēģinot ietvert pārāk plašu tematiku izdevumā, kas iznāk tikai reizi gadā, tam draud nespēja ieturēt vienmērīgi augstas kvalitātes saturu.
J. P.
