Jaunā Gaita nr. 178, septembris 1990

 

 

 

JAUNA GRĀMATA PAR FRANCI TRASUNU

Izdevis Franča Trasuna Fonds 1989. gadā, Jāņa Šķirmanta sakārtojumā.

 

Grāmatai rakstus devuši vienpadsmit autori, apcerot Fr. Trasuna dzīvi, darbu un viņa mūža traģisko noslēgumu. Visi rakstītāji uzsveŗ nenovērtējami lielos Fr. Trasuna nopelnus Latgales latviešu nacionālās atmodas periodā 19. g.s. beigās un 20. g.s. sākumā un viņam nodarīto pārestību mūža beigu posmā, pie tam tieši no tās organizācijas, kuŗas labā lielais Latgales dēls visuzticīgāk bija strādājis. Fr. Trasuna ekskomunikācijai ir saskatāmi politiski motīvi. To parāda aiztecējušais laiks un vēstures gaismā analizētie fakti. Baznīcas līdzdalība politikā katrā laikā ir pētāma parādība, jo, medījot mandātus, baznīca saista sevi ar kādas partijas vai grupas politiku un pakļauj sevi citu partiju nesaudzīgai kritikai vai pat nomelnošanai. Baznīca tad vairs nevar pacelties pāri šauru apjomu intrīgām, lai vienotu un stiprinātu tautu kristīgās ētikas principos. Baznīcas iespaids ir īpaši svarīgs politiski nenobriedušā tautā, kur ideju vietā valda personu konflikti. To upuris bija arī Fr. Trasuns. Personīgās nesaskaņas ar achibīskapu A. Springoviču un citiem garīdzniekiem, kas grupējās ap viņu, nav radušās tikai brīvās Latvijas laika politikā. Tām saknes stiepjas daudz tālāk pagātnē, kad Latvijas katoļu baznīcas garīgās dzīves strāvojumos sāka parādīties nacionālās idejas. Fr. Trasuns bija izteikts nacionālists. Pēc Dieva viņam rūpēja latviešu tauta, it īpaši tā tautas daļa, kas dzīvoja Latgalē, viņam rūpēja latviešu valoda, kultūra, etnogrāfija un saimnieciskais stāvoklis. Trasuna pieķeršanos savai tautai pamanīja poliski orientētā vietējās baznīcas vadība ar lielu ietekmi Vatikānā. Fr. Trasunam tādas ietekmes nebija. Tāpēc arī pirmā un otrā Latvijas bīskapa izvēlē pagāja viņam gaŗām un krita uz A. Springoviču, kas latviski runāja ar smagu slāvu akcentu. Nav grūti iedomāties, kā pārdzīvoja šo noraidi Fr. Trasuns, kas jau tik daudz bija darījis savas tautas un savas baznīcas labā. A. Springovičam, salīdzinot ar Fr. Trasunu, lielāku nopelnu nebija, ja atskaita viņa labās attiecības ar poļu aristokratiju un garīdzniecību. Šīs attiecības izšķīra Latvijas katoļu baznīcas augstākās vadības izvēli. A. Springoviča diktatoriskā kontrole pār Latgales kristīgo zemnieku savienību un tās deputātiem Saeimā, izšķīra arī Fr. Trasuna politisko rīcību. Daudzās cīņās rūdītais un divpadsmit gadus vecākais tautas tribūns politiskus diktātus nevarēja pieņemt. Viņam bija jāaiziet no partijas un arī no baznīcas.

Grāmatai par Fr. Trasunu rakstus ir devuši Miķelis Bukšs, Tadeušs Puisāns, Leonards Latkovskis sr., Jānis Klīdzējs, Paulīne Zalāne, Jānis Šķirmants, Francis Murāns, Jāzeps Grodnis, Alberts Raidonis, Vitolds Krustāns un Staņislavs Gorsvāns. Grāmatas technisko apdari ir devis A. Raidonis, un vāka zīmējumu Emerita Bukšs. Grāmatas saturā ir atrodami arī vairāki Fr. Trasuna dzejoļi un fabulas, kā arī viņa vēstule pāvestam, kas datēta 1926. gada 20. janvārī. Ir ievietots Fr. Trasuna asais raksts "Goreigais Banditisms", kas pārņemts no Latgolas Demokrātu partijas avīzes Zemnika Bolss 1925. gada 5. augustā. Beigās atrodam arī divas Jāņa Klīdzēja vēstules: viena adresēta žurnālam Gaisma un otra Amerikas latviešu katoļu apvienības prezidentam. Abas vēstules ir palikušas bez ievērības.

Grāmata pasūtāma no J. Klīdzēja - 3015 Old Sonoma Rd., Napa, CA 94558 vai Jāņa Šķirmanta - 111 Belvedere Court, Napa, CA 94558 USA. Cena ASV $18.

 

Tadeušs Puisāns

Francis Trasuns, Latgales atmodas darbinieks. Dz. 1864. g. 16. oktobrī Sakstagala pagastā, miris 1926. g. 26. aprīli Rīgā. Apglabāts Rēzeknes kapos. 1896. gadā cara žandarmērija viņu izsūtīja uz Vladimiru. Tautas padomes, Satversmes sapulces, 1. un 2. Saeimas loceklis. Sarakstījis fabūlu krājumu un lugu Nūgrimusī pils.

Jaunā Gaita