LATVIEŠU DZEJA ANGĻU VALODĀ

Iepazīsimies - Let Us Get Acquainted: Aleksandrs Čaks, Jānis Grots, Arvīds Grigulis, Bruno Saulītis, Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis, Imants Auziņš, Viktors Līvzemnieks, Māris Čaklais. Atdz. Rūta Spīrsa (Speirs). Rīgā: Zvaigzne, 1973. 320 lp. Rbļ. 1.79.

Windows: Latvian Poems Translated by Ruth Speirs. Reading: Whiteknights Press, 1972. 55 lp. £1.25.

Grāmatas Windows ievadā Rūta Spīrsa min, ka angļi latviešu dzeju vāji zina. Par to nav ko brīnīties: pagātnē latviešiem trūcis labu tulkotāju, un kaŗš liedzis normālu attīstību literārā laukā. Neskatoties uz to, tagad priecīgi varam teikt, ka Latvijā rodas dzejnieki, kuŗu darbi nav gaŗām laižami. Ar Rūtas Spīrsas atdzejojumiem pieci latviešu dzejnieki (A.Čaks, I.Ziedonis, O.Vācietis, V. līvzemnieks, M.Čaklais) guvuši angļu universitātes uzmanību, un šī mazā grāmatiņa rada ļoti labu iespaidu. Tas, ka Redingas universitāte ir saskatījuši šos piecus latviešu dzejnieku darbus par iespiežamiem šeit, ir fakts, kas runā pats par sevi. (Par atdzejojumiem runa būs vēlāk, jo visi darbi parādās Latvijas izdevumā, Iepazīsimies.)

Grāmata Iepazīsimies, kuŗa izdota Zvaigznes apgādā Rīgā, rada pavisam citu iespaidu. Šinī 320 lappušu biezajā grāmatā, kur parādās latviešu un angļu teksti, viegli saskatāmas kļūdas, kuŗas varēja novērst bez grūtībām. Nebaudāms ir arī Ilgoņa Bērsona ievads, kas brīžam izklausās pēc propagandas, brīžam pēc lielīšanās, brīžam pēc lētas sentimentālitātes un klanīšanās nevietā. Kādēļ gan gaŗā bibliografija? Kādēļ tik neloģisks teikums, kā The 'small country of Latvija' means a sovereign part of the Soviet Union...? Kādēļ jāsaka: We wish these poets and their translator a fruitful and rewarding journey to their English readers? Vai tad mazais Žanītis tiek izlaists pirmo reizi plašajā pasaulē un saņem mātes rūpīgo glāstu? Šāda izejas pozicija nav nepieciešama.

No iekārtošanas viedokļa skats arī nav daudz labāks. Angļu un latviešu teksti nav pretim viens otram. Grāmatas satura rādītājs ir grāmatas beigās. Trūkst dzejnieka vārda virs dzejoļa. Illustrācijas neko neizsaka, kaut gan vāks patīkams. Un iespiedums ir noteikti par sīku.

Šīs nevēlamās īpašības ir tādēļ, ka sakārtotājiem nav bijis skaidrs, kāds ir grāmatas mērķis, nedz viņi ir parūpējušies uzzināt apstākļus angļu valodas runājošās zemēs. Grūti arī saskatīt, kāds princips lietots dzejnieku un viņu darbu izvēlē. Ja skatās no temperamenta viedokļa tad grāmatā neiederas J. grots, A. grigulis un B.Saulītis. Ja runa ir par kvalitāti, tad kādēļ iztrūkst Vizma Belševica? Paliek iespaids, ka grāmata sasviesta kopā, jo vairāk jo labāk, un par grāmatas stāžu maz domāts. Un kādēļ Imants Auziņš reprezentēts tikai ar četriem dzejoļiem, ja pārējiem dots plašāks forums ?

Rūta Spīrsa pavisam pārtulkojusi 98 dzejoļus - prāvs skaits. Angļu valodā šie dzejoļi lasās ļoti labi. Problēma rodas, ja tulkojums tiek salīdzināts ar oriģinālu.

Visumā Rūta Spīrsa veiksmīgi iejutusies dzejas garā, ritmā, nostājā, jēdzienu izpausmē. Ar lielu rūpi viņa ir centusies pārnest vienas valodas īpatnības otrā valodā tā, lai dzeja nezaudē savu šarmu. Viņai arī labi veicies ar tiešiem tulkojumiem. Piemēram:

Izdevu grāmatu	I published a beautiful
skaistu	book
par mūžību,	On eternity,
mākslu	art
un dvēseli,	and the soul.
izdevu,	I published it, but
bet visi veikali	all the bookshops
asi	in unison
kā viens	sternly
atteicās	rejected
no manas grāmatas	my book.
(47. lp.)	(50. lp.)

Bet ir vietas, kur tulkojums neatbilst oriģinālam ne tādēļ, ka šīs vietas nav pārtulkojamas, bet tādēļ, ka ritma dēļ, nepieciešamo pēdu dēļ, atskaņu vai asonanču dēļ nozīmei ir bijis jācieš. Par cik nozīme upurējama technikai, ir temats pats par sevi, bet grūti pieņemt tulkojumu, ja tās novirzās pārāk tālu no oriģinālā. Piemēram:

Paceliet karogu,	Up with your banner,
sīkzemie stiebriņi,	staunch little grasses,
līdz kosma augstumiem	raise it on high -
zaļu!	green!
Stiebrs pie stiebra	Blade beside blade,
aizsoļo fronte	marching like soldiers,
zaļā	the front line advances green.
(259. lp.)	(260. lp.)

Bez tam tulkotājai ir tendence dzeju izskaidrot, īpašība, kas gan nav vēlama. Rūta Spīrsa dažreiz arī 'operē' dzejoli, izlaižot veselu pantu, kā tas notiek 0. Vācieša dzejolī "Šinīs mājās..." (168. lp.). Un dažreiz gadās, ka pilnīgi vienkāršs teikums nevajadzīgi samocīts vai kļuvis neskaidrs.

Daudzas no šīm tulkošanas resp. atdzejošanas problēmām būtu zudušas, ja manuskriptu pirms iespiešanas būtu izskatījis kāds, kam abas valodas intimas un ir interese dzejā.

Taču jācer, ka nākotnē, šos darbus pārspiežot, nevajadzīgās kļūdas būs izlabotas un pārtulkotais būs tuvāk oriģinālam.

 

Pēteris Krūmiņš