Jaunā Gaita nr. 246. septembris 2006

 

 

 

Korāna stāstā par cilvēka radīšanu (2:30-33) Dievs norāda eņģeļiem uz pasaules "lietām" un parādībām: ...pavēstiet man šos vārdus, ja esat patiesi! - Tie saka: slava Tev! Nav mums zināšanu, kā vien tas, ko Tu mums esi iemācījis! Tad Dievs liek, lai cilvēks definē pasauli, un eņģeļi lai klausās! Jā, viņš tak varēja i eņģeļiem iemācīt tos pašus vārdus, ko cilvēkam - tik ne šaubas, tik ne fantāziju, tik ne rotaļu ar vārdiem, tik ne vieglprātību, tik ne autora godkāri... (..) Vai mēs varam iedomāties eņģeļus rotaļājamies, plūcamies? Tak ne! - Ādamu ar Ievu, tos gan. Te nu Dievs ir skaidri pateicis: tā nav Patiesība, ko Es varu pateikt priekšā, ko varu iemācīt eņģeļiem vai ierakstīt datoros! Patiesība ir tas, ko jūs radāt šaubās, sacīkstē, pretrunās, godkārē, ilgās pēc Manis vai alkās viens pēc otra. Nūja, Patiesība ir tas, kas ne mūžam nevar būt patiesība. Tik vienu Es varu - iedot jums zīmuli.

Uldis Bērziņš
Diena
2006.29.I

 

 

 

 

 

Jaunā Gaita