Jaunā Gaita nr. 246. septembris 2006

 

Ziņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiem

 

 

VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS UZRUNA ASV KONGRESĀ

 

Sekojošā saruna (2006.8.-11 .VI) risinājās angļu valodas forumā vispasaules tīmekļa vietnē <http://latviansonline.com>  . Jura Žagariņa tulkojums vietām saīsināts. Ojārs Kalniņš, bijušais Latvijas sūtnis Vašingtonā (1993-1999), tagad vada Latvijas Institūtu Rīgā, un laiku pa laikam minēts Latvijas presē kā iespējams kandidāts Latvijas prezidenta amatam.

 

 

Noklausījos TV Latvijas prezidentes runu ASV Kongresā. Zemestrīce nebija, bet to jau arī negaidīju. Visumā ļoti laba runa.

Pēteris Cedriņš, Daugavpilī

 

 

Nekāda zemestrīce, tiesa, bet lieliska runa! Ciniķis manī tomēr nojauš, ka runas galvenais mērķis bija pašreklāma ANO ģenerālsekretāres amatam.

Andrejs Makvics, Čikāgā

 

 

Ņemot vērā zemeslodes vispārējo drebelību, domāju, ka VVF domas par globālo stabilitāti saskan ar daudzu citu ļaužu domām visā pasaulē un tiek uzklausītas atzinīgi - par grūtību veiksmīgo pārvarēšanu Latvijā, par iekļaušanos pasaules kopienā, līdzās skatam uz šo kopienu no savas nācijas redzes punkta. Tas ir pienācīgi valsts galvai, kad tā pagodināta ar aicinājumu uzrunāt ASV Kongresa Apvienoto sēdi, kur viņa sevi pierādīja kā vienu no iecienītākajām, saturīgākajām un skaidru valodu runātājām pasaules valstu vadītājām, ko ne jau bez iemesla ievēlēja par ANO ģenerālsekretāra speciālo sūtni. Šimbrīžam debates par cerībām ieņemt ANO vadītājas posteni būtu liekas. Bet, kamēr VVF turpina būt nopietna kandidāte, no viņas sagaida savu uzskatu un ideju publisku paušanu. Lai gan nākošā ģenerālsekretāra ievēlēšana nebūs atkarīga no ASV Kongresa, šaubu nav, viņa ieguva jaunus atbalstītājus Vašingtonā un ne tikai. 190+ ārvalstu sūtņi arī noklausījās prezidentes uzrunu un par to ziņoja tālāk savām valdībām. Tā bija vienreizīga platforma visas pasaules uzrunāšanai. Un VVF runāja kā latviete par Latviju un tās tautu. Vienlaikus viņa pārstāvēja ne tikai Baltijas valstis, bet visu Eiropu, par ko Eiropa var būt pateicīga, par ko arī Savienotās Valstis var būt pateicīgas un par ko Latvija var būt lepna. Atceroties drūmos Aukstā kaŗa gadus, kad Latvijas vārds tikai retumis tika izčukstēts ASV Kongresa gaiteņos, uzskatu prezidentes uzrunu par vienu no visu laiku Latvijas valsts galvu visaugstākajiem ārpolitikas sasniegumiem, ar ko salīdzināties var vienīgi Zigfrīda Meierovica panākumi Latvijas neatkarības de jure atzīšanā. Nē, zeme nedrebēja, bet daudzi, kas mēģina iekustināt un satricināt šo planētu, veltīja uzmanību prezidentes teiktajam, latviešu sievietes un mātes teiktajam.

Ojārs Kalniņš, Rīgā

 

 

99 procentiem piekrītu, izņemot apgalvojumam, ka ASV atbalsts VVF kandidatūrai ir viennozīmīgi pozitīvs. Ja viņu uzskatīs par „tēvoča Sema” (Uncle Sam) atbalstītu kandidāti, vairāk balsu varētu būt pret nekā par. Ne jau, ka ASV atbalsts ir slikta lieta, taču ceru, ka atbalsts būs daudz, daudz plašāks. ASV ir globāla supervara, taču ne pārāk iemīļota daudzās valstīs, kam Apvienotajās Nācijās ir balsu pārsvars.

Andrejs Makvics

 

 

Piekrītu. ASV ir kā porcelāna veikalā iekļuvis teiksmainais vērsis, kas spēj vilkt smagu vezumu, kad vien vajadzīgs, bet vienlaikus izbiedēt gaŗāmgājējus un pat sasist dažas tasītes. Taču prezidente savā runā drosmīgi iestājās gan par pasaules mazajām valstīm, gan par multikulturālismu: Skaties uz mani! Es arī gribu tikt uzklausīta! Un to teikdama, viņa pauda gatavību runāt pretī ASV valdībai, kas nekad nav jūsmojusi par kaut kādu multikulturālismu. Viņas nekautrēšanās pabikstīt ASV Kongresu bezvīzas ieceļošanas lietā arī liecina par bezbailīgu neatkarību. Attiecībā uz jauno ANO ģenerālsekretāru, beigu beigās izvēles noteicēji būs Krievija un Ķīna. Taču mums, kas diendienā nodarbojas ar Latvijas reputācijas celšanu pasaules acīs, prezidentes kandidatūra (neatkarīgi no iznākuma) ir liels devums mūsu valstij.

Ojārs Kalniņš

P.S. Rakstot šos vārdus, neviļus metu skatu pāri plecam, gaidīdams, kad mans vaļsirdīgi daiļrunīgais draugs Žagariņš ieskriesies un no viņa lūpām atskanēs sašutuma pilni, prasmīgi izteikti protesta saucieni. Līdz šim ne vārda. Vai varētu būt, ka viņš nemaz nav noklausījies prezidentes runu? Varbūt atvaļinājumā?

O.K.

 

 

Te nu es esmu, Ojār! Jāsaka, ka sakāpj kamols kaklā katrreiz, kad dzirdu mūsu Dzelzs Lēdiju apliecinām, ka viņas tauta, pateicoties pārdzīvotajai padomju okupācijai un atšķirībā no visām pārējām Eiropas tautām, esot spējīga izprast ASV prezidenta Buša vadītās Irākas invāzijas un okupācijas loģiku, un tādēļ arī esot ar mieru iet viņam talkā, lai pārvērstu šo acīmredzamo katastrofu par vēsturisku uzvaru. Vēl lielāks kamols sametas kaklā, kad dzirdu Dzelzs Lēdiju visas Eiropas vārdā apliecinām Kongresa priekšā, ka Eiropai ne prātā nenākot veidot pretsvaru iepretī Buša administrācijas katastrofālajai ārpolitikai. Ja nu VVF tiešām gribētu gādāt par Latvijas labklājību, auglīgāka būtu pilna laika nodošanās savas tautas apgaismošanai par „katra viena” pilsoņa atbildību nostiprināt un nosargāt reprezentatīvās demokrātijas likumus atbilstoši valsts Satversmē ierakstītajiem pamatlikumiem, nevis sevis uzpūšana par visas Eiropas runassievu ASV pašreizējās valdības priekšā. Tā darīdama, tautas vārdā viņa dod piekrišanu tādiem Buša administrācijas „intelektuāļiem” kā Boltonam (John Bolton) un Perlam (Richard Perle), pēc kuru izteikām līgumi starp valstīm ir vienkārši politiski akti un nav legāli saistoši, vai atkal: Irākas karš ir izdevība graut Apvienoto Nāciju Organizāciju. Tādejādi VVF pievienojas t.s. Neokonservatīvo manifestam (1997), ko parakstīja Šenijs (Dick Cheney), Volfovics (Paul Wolfowitz), Ramsfelds (Donald Rumsfeld) un Libijs (Scooter Libby) un kur, cita vidū, rakstīts, ka Čīles prezidenta Pinošē (Augusto Pinochet) apcietināšana, Starptautiskās Kriminālās tiesas dibināšana un t.s. Kioto (Kyoto) protokola parakstīšana par starptautisko sadarbošanos globālu ekoloģisku problēmu risināšanai „apdraudot Amerikas drošību”. Tādā garā vēl varētu ilgi turpināt.

Juris Žagariņš, Masačuzetsā

 

 

Paldies par sava viedokļa paušanu, Juri, bet tavs trauksmes zvans, šķiet, iestidzis uz vienas nots. Tu apgalvo, ka VVF kalpo ASV interesēm un atbalsta globālu kaŗu ASV paspārnē. Tam pretī runā viņas uzrunā teiktais: Bet Amerikas Savienotās Valstis ir tapušas par pasaules vadoni tikai par tik, par cik tās nav bijušas vienaldzīgas iepretī citu tautu likteņiem, centieniem un viedokļiem. Tas nu gan man neizklausās pēc boltonisma apjūsmošanas. Un tad vēl mātišķs atgādinājums pašai Supervarai ģīmī, ka mēs visi esam šai pasaulītē vienkopus un mums vajadzētu biežāk aprunāties, pirms rīkojamies: Neviens cilvēks nav sala, nedz arī neviena valsts nav spējīga pastāvēt viena pati. Mēs visi, lieli un mazi, esam sakabināti kopā, ciešām saitēm sieti un atkarīgi viens no otra. Ja mēs gribam mieru šai pasaulē un starptautisku sadarbību, pierunāšana ir tikpat svarīga kā uzmākšanās ar varu. Es atbalstīju ASV viedokli PIRMS Irākas kara izcelšanās, jo cerēju, ka ANO pievienosies Vašingtonai un nosūtīs Huseinam skaidru signālu - spēlīte ir galā. Mūsu darviniskie senči saprata bramanīgas valodas vērtību cīņas uz dzīvību un nāvi novēršanai, un mēs vadāmies no šī precedenta vēl šobaltdien, diplomātiski pielietojot stingru brīdinājumu visādu konfliktu novēršanai. Taču ANO atteicās pievienoties un Beļģija, Francija, Vācija un Krievija atklāti nostājās pret ASV iniciatīvu. Rezultātā Huseins neņēma vērā ASV brīdinājumus. Būtu Brisele, Parīze, Berlīne un Maskava pievienojusies Vašingtonai un Londonai, Huseins būtu aizlidojis uz Miānmāru [Myanmar, t.i., Burmu] bez jebkāda kaŗa. ASV uzsāka kaŗu bez atbalsta, un par šo kļūdu mums tagad jāmaksā.

Vaira Vīķe-Freiberga ir viena no tikai ap simts valstu vadītājiem, kam bijis tas gods uzrunāt Kongresa Apvienoto sesiju ASV 230 gadu pastāvēšanas vēsturē. Nākotnes paaudzes varbūt vairs neatcerēsies, ko viņa teica, bet atcerēsies gan, ka teicēja bija latviete.

Labs darbs padarīts!

Ojārs

 

 

Mans trauksmes zvans skandina vienu noti, jo tas ir diametrāli pretējs tavai vienas nots bleķa taurītei. Starp citu, es nekad neesmu teicis, ka mūsu Dzelzs Lēdija ir bez ietekmes. Teicu gan, ka viņa dara aplami. Neteicu arī, ka viņa atbalsta amerikāņu vienaldzību pret mazām tautām. Tu ar prieku nocitēji VVF vārdus: pierunāšana ir tikpat svarīga kā uzmākšanās ar varu. Atvaino, bet man tas skan kā tukšvārdība, ņemot vērā prezidentes labi zināmo atbalstu Irākas bombardēšanai no gaisa, invāzijai un okupācijai, nemaz nerunājot par viņas labi zināmo morālo atbalstu Buša administrācijas centieniem starptautisko likumību un starptautiskas institūcijas atvietot ar unilateralismu, t.i., visu noteikt un īstenot vieniem pašiem. Neapstrīdams ir fakts, ka 2003.gada martā vairums valstu ANO Drošības Padomē nebija pārliecinātas, ka tobrīd zināmie apstākļi attaisnoja varas pielietošanu. Tagad zinām, ka taisnība bija šīm valstīm, nevis Vašingtonas Baltajam namam un VVF administrācijai. Viedoklis, ka Huseins būtu sapratis, ka „spēlīte ir galā”, ja vien ANO Drošības Padome būtu devusi likumīgu segumu ASV prezidenta nodomam bombardēt, iekarot un okupēt Irāku, nav loģisks. Vēl vairāk - piedāvāt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kaŗavīrus Irākas okupēšanai ir pretrunā ar ANO Chartu. Tu uzsver, ka VVF tikai gribējusi piedraudēt ar kaŗu, lai novērstu kaŗu (un tāds bijis arī tavs uzskats). Fakti liecina, ka tobrīd, kad prezidente pieteicās Gribīgo koalīcijā (Coalition of the Willing), bija labi zināms, ka bombardēšana, invāzija un okupācija notiks neatkarīgi no Huseina mēģinājumiem bēgt no Irākas un neatkarīgi no ANO Drošības Padomes lēmumiem. Tā nebija tikai draudēšana, bet gan kaŗa pieteikšana. VVF atbalstīja un vēl šobaltdien atbalsta <<īstu>> kaŗu pret Irāku. Tāpēc jau viņa Buša administrācijas aprindās arī tiek dēvēta par Dzelzs Lēdiju, ne jau par to, ka viņai pietika drosmes ASV Kongresā prasīt bezvīzas režīmu Latvijas pilsoņiem. Tu saki, labs darbs padarīts. Es saku, ka starptautisko likumību lauzt, lai iesāktu kaŗu (skat. ANO Chartas Artikulu 2.4!), konkrētajā gadījumā varēja būt „labs darbs” tikai no ienaidnieku viedokļa raugoties, jo viņiem šis kaŗš nāk tikai par labu. Tajā pat laikā internacionālā likumība, pie kuras mums vajadzēja pieturēties, viņiem nepavisam nav vajadzīga.

Juris Žagariņš

Ilgvars Zalāns. Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
 

Kamēr Huseins jutās drošs, ka Brisele, Parīze, Berlīne un Maskava ir viņa pusē, tikmēr viņš bezrūpīgi gozējās saulītē, bet tiklīdz atjēdzās, ka Vašingtona un Londona viņu medī pa nopietnam, viņš ierakās apakšzemes slēptuvē. Mūsu stratēģija bija viņu tur iedzīt, pirms uzbrukšanas ar tankiem. Šī stratēģija cieta neveiksmi. Bet, ja visa pasaule būtu vienota spiediena radīšanā uz Huseinu, viņš būtu bēdzis. Pilsoņkarš būtu izraisījies, bet tā būtu bijusi pašu irākiešu problēma, ne mūsu.

Ojārs

 

 

Ja Tu būtu datorā uzgūglējis (no google) attiecīgos faktus, būtu uzzinājis, ka VVF pauda atbalstu amerikāņu Shock and Awe bombardēšanas akcijai, invāzijai un okupācijai jau pašā sākumā.

Juris

 

 

Kā tas nereti gadās cilvēku starpā, mums, šķiet, ir domstarpības par to, kas īsti notika un kāpēc. Pat pavisam neseno vēsturi ir iespējams iztulkot dažādi. Uz iespējamību spektra tava interpretācija stāv lielu distanci no manējās. Acīmredzot, no tās vietas, kur tu sēdi, (laikam ļoti augstā tornī!) citi redzespunkti vispār nav saskatāmi, un katram citādi domājošam, tavā uzskatā, pietrūkst tev piemītošā retā un spīdošā intelekta. Var jau būt, ka tā tas ir, un mēs, kas strādājām šeit tranšejās, esam tev pateicīgi par viedo padomu. Paliek pamatjautājums, kādā veidā valstīm vislabāk sadarboties, lai neitralizētu skaidrus draudus? Pirms Irākas kaŗa viedokļi par sadarbošanos veidojās divos pretpolos. Gan ES, gan arī NATO sašķēlās starp šiem pretpoliem. Latvijai, tāpat kā daudzām citām šo abu organizāciju jaunajām dalībvalstīm, bija jāizvēlas. Tu, sēdēdams Jaunanglijā, par daudz skaties uz ASV kā vienīgo spēlētāju. Bet šeit Eiropā, Vecanglijā, arī Dānijā, Spānijā, Itālijā, Nīderlandē un visās Latvijas godprātīgajās kaimiņvalstīs austrumos un dienvidos, domas sakrita ar ārpolitikas noteicējiem Rīgā. Beļģija, Francija un Vācija pauda savu atšķirīgo viedokli un tām uz papēžiem sekoja Krievija. Ignorēdams un noniecinādams šo pārējo „gribīgo” partneru īpatsvaru un koncentrēdams visu savu niknumu uz VVF, tu faktiski veltī Baltijas Dzelzs Lēdijai milzīgu komplimentu. Pēc tevis teiktā iznāk, ka GWB un VVF vienrocīgi visu šo lietu izgudrojuši, iedvesmojuši un īstenojuši. Un, visam pa virsu, tu apšaubi viņu prāta spējas. Kaut kas te neklapē. Laikam tev ļoti frustrējoša eksistence, kad zemāka intelekta indivīdiem dota tā vara pieņemt visus svarīgākos lēmumus. Kas attiecas uz mani, nemūžam neapšaubīšu VVF, ņemot vērā visu, ko viņa ir Latvijai ieguvusi, un tāpat es nekad neapšaubīšu Āzī Gilenu (Ozzie Guillen).

Ojārs

 

 

Nu man pašam bija „jāuzgūglē”, lai noskaidrotu, kas tas Āzī Gilens tāds ir? Tātad Čikāgas beisbola „Balto zeķu” (White Sox) menedžeris, kas guva lielo uzvaru pagājušā gada pasaules turnejā (World Series). Bet fakti ir un paliek fakti, vienalga, cik ļoti tu arī vēlētos, ka kaut kāds morālais relatīvisms attaisnos tavu neapskaužamo situāciju mūsu Dzelzs Lēdijas atbalstītajā Globālā gribīgo kara smirdošajās tranšejās. Sadams Huseins patiešām bija liels muļķis, noticēdams ASV prezidenta Buša apgalvojumam, ka viņa arsenālos esot WMD jeb masu iznīcināšanas ieroči. Un tava ignorance attiecībā uz tik nopietniem jautājumiem norāda uz nenopietnību. Zināt, ka muļķiem dots pieņemt visus svarīgos lēmumus, patiešām jābūt ļoti frustrējoši. Un salīdzināt Vairu Vīķi-Freibergu ar Āzī Gilenu ir, atvainojos, dikti nesmalkjūtīgi no tavas puses.

Juris

 

 

 

Publikāciju sagatavoja Juris Žagariņš

Jaunā Gaita